Eikarioti (Eukaryota vaiEukarya) irorganismi, kas sastāv nošūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidotikodoli un armembrānām klātiorganoīdi. Eikarioti ir viena no organismuimpērijām. Eikariotu impērijā ietilpstaugi,dzīvnieki,sēnes unprotisti. Organismus ar pretējām īpašībām — bez kodola un bez citiem šūnas organoīdiem, kam ir savasmembrānas — sauc parprokariotiem (pie prokariotiem piederbaktērijas unarheji). Vārds ‘eikariots’ ir radies nogrieķu valodas, kurεὖ (eû) nozīmē ‘īsts’, betκάρυον (káruon) — ‘kodols’.
Eikarioti vairojas ganbezdzimumvairošanās ceļāmitozes procesā, gandzimumvairošanās ceļāmejozes procesā.
Eikariotu sugu skaits ir pavisam neliels, salīdzinot ar prokariotu sugu skaitu.[1] Toties, tā kā eikarioti ir daudz lielāki un sastāv no daudzām šūnām, tad eikariotubiomasa pasaulē ir aptuveni tikpat liela kā prokariotu biomasa.[1] Eikarioti uzZemes radās aptuveni pirms 1,6–2,1 miljardiem gadu.
Eikariotu šūnas ir daudz lielākas parprokariotu šūnām, parasti to lielumus pārsniedz pat tūkstošiem reižu.Šūnas kodols norobežots ar divāmmembrānām. Šūnām ir iekšējoorganoīdu daudzveidība uncitoskelets, kas veidots nomikrocaurulītēm unmikrofilamentiem, kuri ieņem nozīmīgu lomu šūnas organizēšanā un tās uzbūvē. Organoīdi ir klāti ar membrānām. Eikariotu šūnu kodolos atrodashromatīns —dezoksiribonukleīnskābes (DNS) pavedieni, kasšūnu dalīšanās laikā atrodas pavedienveida struktūrās, kuras sauc parhromosomām.
Starp eikariotu šūnām pastāv arī atšķirības. Piemēram,augu šūnās irhloroplasti, kas nav citu eikariotu šūnās.Augu šūnās ir arīcelulozesšūnapvalks, ar šūnsulu pildītasvakuolas unplastīdas. Savukārt vienīgidzīvnieku šūnās ircentrosoma, kuru veido divascentriolas.
Sēņu šūnās nav plastīdas un ar šūnsulu pildītas vakuolas. Šūnapvalks saturhitīnu. Šūnās atrodashifas — mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veidomicēliju.
Vēsturiski eikariotus dalīja divās grupās —augos undzīvniekos. Viens no pirmajiem, kas šādu iedalījumu piedāvāja, bija zviedru botāniķis un zoologsKārlis Linnejs. Arī vienšūnas eikariotus, kad tie tika atklāti, ieskaitīja vai nu pie augiem, vai pie dzīvniekiem. 1866. gadā vācu biologsErnsts Hekels izdalīja atsevišķu organismu valsti —protistus. Tajā ietilpa ne tikaivienšūņi, bet arīaļģes. Visbeidzot no augiem atsevišķi tika atdalītasēņu valsts.
Mūsdienās eikariotu impērija dalās četrās organismu valstīs:
Pēc jaunākiem DNS pētījumiem tiek pārskatīts eikariotu iedalījums. Pastāv dažādi jauni eikariotu klasifikācijas piedāvājumi. Viens no dominējošajiem ir eikariotu iedalījums piecās virsgrupās:Archaeplastida,SAR virsgrupa,Excavate,Amoebozoa unOpisthokonta.
