Dzimumaktu starp dzīvniekiem parasti sauc par pārošanos. Pārošanās mērķis ir radītpēcnācējus, lai gan ir arī atsevišķas sugas, kas pārošanos visticamāk veic baudas gūšanas nolūkā.Bioloģijā divu organismu savienošanos dzimumaktā sauc par kopulāciju.[1]
Dzimumakta laikā var iegūtseksuāli transmisīvās slimības, ja vismaz viens no partneriem ir ar tām saslimis. Lai izsargātos, lieto dažādas preventīvas metodes. Viena no izplatītākajām metodēm irprezervatīvi, kas nodrošina ne tikaidrošu seksu, bet palīdz arī izsargāties no nevēlamasgrūtniecības.
Dzimumdzīve ir ne tikai dzimumakts, bet arī viss, kas ir vērsts uz sajūtu pastiprināšanu, uz kurām tiek būvēts dzimumtuvums starp vīrieti un sievieti, ieskaitot seksa partneru un laulāto savstarpējo attiecību kultūru. Dzimumakts kā mantotsnenosacīts reflekss ir tikai seksuālās dzīves cikla fināls, bet ne viss sarežģītās dzimumdzīves komplekss. Pirms dzimumakta ir virkne dažādu sagatavošanās posmu — gan fizioloģiskie, gan somatiskie, gan psiholoģiskie. Dzimumdzīve un līdz ar to dzimumaktu veikšana sākas ar dzimumbrieduma vecuma iestāsānos, arpubertātes vecumu. Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu jebdzimumdziņa rodas laika gaitā, pieredzes rezultātā. Šajā laikā mainās arī indivīdauzvedība.
Pirms dzimumakta vienmēr ir vērojama vairāk vai mazāk ilgstoša specīgauzbudinājuma stadija, kas saistīta ar paaugstinātu dzimumdziņu un nedalītu domu, jūtu izpausmi par gaidāmo dzimumtuvību. Šajā laikā tiešas dzimumtuvināšanās mērķis ir pilnīgi skaidrs.Androgēnu palielināšana asinīs, paplašinot dzimumlocekļa asinsvadus, veicinaerekciju. Veselam vīrietim erekcija nerodas pati no sevis. Tam ir nepieciešams uzbudinājums. Dzimumakta noslēgumā irejakulācija un/vaiorgasms.
_de_Pietro_Aretino%2c_2.jpg)
.svg)
