Duvzare (rakstiskajos avotos:Dowzare,Duizare vaiDonzare) bija senāsKursas zeme (latīniski:terra) Baltijas jūras piekrastē. Tās platība bija tikai aptuveni 400 km2. Mūsdienās bijušo Duvzares teritoriju aizņemLejaskurzemes etnogrāfiskais novads, un tajā ietilpstDienvidkurzemes novada dienvidu daļa, kā arī neliela daļa ir mūsdienu Lietuvas teritorijā —Būtiņģe unImpiltis.
13. gadsimta rakstos ir pieminēts, ka šajā zemē atrodas "Duvzares svētais ezers" (Die heilige See to Dovzare). Uzskata (K. Būga, 1961), ka zemes nosaukums esot cēlies no svētā ezera vārda (rietumbaltu:donis — dāvana,azaran — ezers). Iespējams, ka svētais ezers irPapes ezers, tomēr ir izteikti arī citi viedokļi (Žulkus, Springmann, 2001).
Duvzares galvenais politiskais un saimnieciskais bija Impiltis (dažādos avotosEmplitten, Empilten, Ampillen, Ampilten), pie kura vaļņiem atrastas divas apmetnes, kapulauks un upurakmens (Vaitkevičius, 1998).1263. gadā Impiltes kuršu karaspēksaplenca Klaipēdas pili.
Par Duvzares iedzīvotājiem nav daudz ziņu. Arheoloģiski izpētīts vienīgi Tiltiņu kapulauks. 13. gadsimta vidū Duvzares zemē bija 14 apdzīvotas vietas (Mugurēvičs, 1999). Vislielākais iedzīvotāju blīvums bija zemes austrumu daļā, kur apzināti 11 pilskalni un 8 kapulauki, divos no tiem ir atrasti ne tikai kuršiem, bet arīlīviem raksturīgi apbedījumi. 1253. gada dokumentos šeit pieminētiDamis (Didždāmas)Gramzdas pagastā undTrecne (Trekņu) pilskalni. Rietumu daļā zināmi 4 pilskalni un 6 kapulauki Sventājas upes krastos, no kuriem 1253. gada dokumentos minētiPopissen,Rutzowe (Rucava) undEmplitten (Impiltis).
Mugurēvičs, Ē. 1999. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. — 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga, lpp. 54-90.