Dublina (angļu:Dublin ([ˈdʌblɨn]),īru:Baile Átha Cliath [blʲa:ˈklʲiəh])[2] irĪrijasgalvaspilsēta un šīs valsts lielākāpilsēta pēc iedzīvotāju skaita. AtrodasLensteras provincē,Dublinas grāfistē, Īrijas austrumu piekrastē pieĪrijas jūrasLifijas upes grīvā.
Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējisPtolemajs mūsu ēras140. gadā, kurš saucis to parEblanu. Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988. gadu (pēc citiem datiem — 841. gadu). To nodibinājavikingi, kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu —An Dubh Linn (latviešu:melnais dīķis), no kā cēlies pilsētas nosaukums angliski, unķeltu —Áth Cliath (latviešu:niedru brasls), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums.
Dāņi pamazām pievērsāskristietībai un 1028. gadā Dublinā tika iecelts pirmaisbīskaps, drīz pēc tam tika uzceltakatedrāle.
11. gadsimta beigās apkārt Dublinai uzcēla akmens aizsardzībasmūri. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu nopostīja, tā pamazām kļuva par nozīmīgāko pilsētu Īrijā un 11. gadsimta beigās tajā bija 4000 iedzīvotāju.
1169. gadā Dublinu ieņēmanormaņi. Vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņēna lielu daļu no Īrijas un Dublina kļuva parBristoles koloniju. Kopš tā laika Dublina kļuva par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20. gadsimtam. Līdz 17. gadsimta vidum Dublina bija tipiska angļuviduslaiku pilsēta.
Pēc 1649. gada, kad varu pilsētā ieguvaOlivers Kromvels, tā sāka strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arīhugenotu masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanāmFrancijā. Nākamā gadsimta laikā Dublina kļuva par otro lielāko pilsētuBritu impērijā. Kad 1800. gadā Īrija tika pievienotaLielbritānijai un tika atlaistsĪrijas parlaments (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinājās.
20. gadsimta sākumā Dublina bija pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā — t.s.Monto.Īrijas neatkarības karā (1919—1921) Dublinā notika sīvas ielu cīņas.
1921. gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļuva par tās galvaspilsētu.
Īrijas Karalistes valdība savā laikā atradāsĪrijas parlamenta ēkā, kur pašlaik atrodasKoledžgrīna.
Dublinā vai tās pievārtē dzimuši:
|
|---|
| | Rietumeiropa | Ziemeļeiropa | Centrāleiropa | Dienvideiropa | Austrumeiropa | | - Amsterdama,Nīderlande
- Andora la Velja,Andora
- Berne,Šveicea
- Brisele,Beļģija
- Daglasa,Menas Sala
- Dublina,Īrija
- Gibraltārs,Gibraltārs
- Lisabona,Portugāle
- Londona,Apvienotā Karaliste
- Luksemburga,Luksemburga
- Madride,Spānija
- Monako,Monako
- Parīze,Francija
- Sentheljēra,Džērsija
- Sentpīterporta,Gērnsija
- Vaduca,Lihtenšteina
| - Helsinki,Somija
- Kopenhāgena,Dānija
- Longjērbīene,Svalbāra
- Mariehamna,Olande
- Oslo,Norvēģija
- Reikjavika,Islande
- Rīga,Latvija
- Stokholma,Zviedrija
- Tallina,Igaunija
- Touršhavna,Fēru Salas
- Viļņa,Lietuva
| | - Ankara‡,Turcija†
- Atēnas,Grieķija
- Nikosija‡,Kipra,Ziemeļkipra1
- Podgorica,Melnkalne
- Roma,Itālija
- Sanmarīno,Sanmarīno
- Priština,Kosova
- Sarajeva,Bosnija un Hercegovina
- Skopje,Ziemeļmaķedonija
- Tirāna,Albānija
- Valleta,Malta
- Vatikāns,Vatikāns
- Zagreba,Horvātija
| - Baku,Azerbaidžāna†
- Bukareste,Rumānija
- Chinvala,Dienvidosetija†1
- Erevāna,Armēnija†
- Kijiva,Ukraina
- Kišiņeva,Moldova
- Minska,Baltkrievija
- Maskava,Krievija†
- Astana,Kazahstāna†
- Sofija,Bulgārija
- Suhumi,Abhāzija†1
- Tbilisi,Gruzija†
- Tiraspole,Piedņestra1
|
| | |
|
.svg)
.svg)