“Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” (spāņu:El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha), zināms vienkārši kā“Dons Kihots” (Don Quixote), ir spāņu rakstniekaMigela de Servantesa 1605. un 1615. gadā izdotsromāns divās daļās. Tas ir stāsts par ekscentrisku idalgoAlonso Kihano (Alonso Quixano). Salasījiesbruņinieku stāstus, viņš nolemj par tādu kļūt. Viņš pieņem sev vārdu Lamančas dons Kihots (Don Quixote de la Mancha) un uzsāk klejojumus apkārt, lai cīnītos par taisnīgumu pasaulē. Par viņa ieroču nesēju kļūst vienkāršs zemnieksSančo Pansa. Vēl romānā tiek stāstīts par dona Kihota uzticamo zirguRosinanti un iemīļotu sievietiTobosas Dulsineju. "Donu Kihotu" ir pieņemts uzskatīt par pirmo moderno romānu literatūras vēsturē.[1] Grāmatas otrā daļa ir pretstats pirmajai daļai.[2]
Pirmā grāmata sākas kādāLamančas ciemā,Spānijas impērijā, kura nosaukums grāmatā netiek minēts. Šajā ciemā dzīvo gandrīz 50 gadus vecs idalgoAlonso Kihano, kurš, ietekmējoties no bruņinieku stāstiem, pats nolemj kļūt parbruņinieku, lai iznīcinātu jebkuru netaisnību, cīnītos pret visādiem negadījumiem un briesmām un tā iegūtu savam vārdam mūžīgu slavu. Viņš pieņem sev vārdudons Kihots. Viņš nospodrināja savu senčubruņas, bet viņam nebijabruņucepures, tāpēc to viņš izgatavoja no vecasķiveres, pieliekot tai priekšā nokartona izgatavotu bruņucepures sejas aizlaidni. Pēc tam dons Kihots savam zirgam centās izdomāt dižciltīgu vārdu, rezultātā to nosaucot parRosinanti (burtiski zirga vārds nozīmē — “iepriekš bijis kleperis”). Vēl, pēc dona Kihota domām, katram bruņiniekam ir vajadzīga arī dāma, ko mīlēt. Šai lomai viņš izvēlējās zemnieku meiteni no tuvējās pilsētas, nosaucot viņu parTobosas Dulsineju. Viņas vārdā dons Kihots dodas pildīt varoņdarbus. Vispirms viņš ierodas iebraucamā vietā, kuru iedomājas par pili un uzstāj, lai iebraucamās vietas saimnieks viņu ieceļ bruņinieku kārtā. Saimnieks to izdara, un dons Kihots nolemj atgriezties mājās, lai apgādātu sevi ar visu vajadzīgo un atrastu ieroču nesēju. Par ieroču nesēju kļūst zemnieksSančo Pansa, kuram viņš apsola salu, pār kuru kādu dienu varēs valdīt.
„Dons Kihots” latviski tulkots četrreiz.Pirmais latviskais tulkojums ar nosaukumu "Lamančas Don-Kichots, asprātīgais un daudz piedzīvojušais hidalgo" iznāca apgādā "Vaiņags" 1921./1922. gadāĀdolfa Ersa tulkojumā.1932. gadā izdeva romāna saīsināto versiju jaunatneiErnesta Birznieka-Upīša tulkojumā.Tieši nospāņu valodas „Donu Kihotu” tulkojaKonstantīns Raudive (pirmais izdevums 1937. –1938. gadā, atkārtoti 2006. gadā) unMirdza Ķempe (pirmais izdevums 1956. gadā, atkārtoti izdots 1978.–1979. gadā).[3]
_El_ingenioso_hidalgo_Don_Quixote_de_la_Mancha.png)
_(14594889390).jpg)
_(14594896350).jpg)
_(14594898990).jpg)
_(14594902040).jpg)
_(14594983478).jpg)
_(14758619356).jpg)
_(14758626186).jpg)
_(14778456091).jpg)
_(14778459401).jpg)
_(14779248914).jpg)
_(14779255724).jpg)
_(14781610925).jpg)
_(14781622555).jpg)
_(14781624265).jpg)
