Divkupru kamielis jebbaktriāns (Camelus bactrianus) ir liela augumakamieļu dzimtas (Camelidae)pārnadzis. No mūsdienās dzīvojošām kamieļusugām divkupru kamielis ir daudz retāk sastopams nekāvienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius).[1]
Mājas divkupru kamieļus jau simtiem gadu Centrālāzijā izmanto kā transporta mājdzīvniekus. Tā izturība pret aukstumu un karstumu, spēja ilgstoši izturēt bez ūdens un barības skarbajos stepju un tuksneša apvidos padarīja to par neaizstājamu dzīvnieku gadsimtiem ilgi. Pateicoties divkupru kamielim, bija iespējamaZīda ceļakaravānu kustība vairāku simtu gadu garumā.[4] Mūsdienās tie joprojām tiek izmantotiIndijā,Irānā,Afganistānā,Pakistānā,Kazahstānā,Uzbekistānā,Mongolijā unĶīnā.[5]
Savvaļas divkupru kamieļa kupri, salīdzinot ar mājas divkupru kamieli, ir nelieli un smailiDivkupru kamielis ir pieradināts pirms apmēram 2500 gadiem
Kādreizsavvaļas divkupru kamieļi bija sastopami plašā areālā, kas aptvēra lielas teritorijas Ķīnā un Mongolijā, un sniedzās līdz Kazahstānas vidienei.19. gadsimta vidū suga izmira areāla rietumu daļā, saglabājoties tikai nomaļāsGobi unTaklamakanatuksneša daļās.[5] Ziemas periodā savvaļas kamieļi migrē no tuksnešiem uzSibīrijas apvidiemupju tuvumā.[6] Nelielaspopulācijas mājo arīManghistau apgabalāKazahstānas dienvidrietumos unKašmīras ielejāIndijā unPakistānā. Pēdējo 150 gadu laikā arī šīs populācijas ir pastāvīgi samazinājušās un sadrumstalojušās.[5] Savvaļas divkupru kamielis ir iekļauts PasaulesSarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta suga.[3] Savvaļā dzīvo ne tikai "tīri" savvaļas kamieļi, bet arī savvaļā nokļuvuši mājas kamieļi.
Pirmo reizi savvaļas divkupru kamieli aprakstījaNikolajs Prževaļskis1873. gadā. Savu zinātnisko vārdu —Camelus bactrianus — kamielis ieguvis no senāsPersijas (mūsdienāsIrānas) reģiona —Baktrijas.[7] Lai gan nav liecību, ka senajā Baktrijā dzīvojuši savvaļas kamieļi, tomēr vārdu baktriāns divkupru kamieļa apzīmēšanai izmantojis jauAristotelis un tāds tas saglabājies līdz mūsdienām.[4]
Uzskata, ka divkupru kamielis ir pieradināts pirms apmēram 2500 gadiemAfganistānas ziemeļaustrumos[8] vaiTurkestānas dienvidrietumos.[9] Savukārt vienkupra kamielis ir pieradināts pirms 4000 gadiem.[9]
Kad trūkst barības, kupri izdilst un noliecas uz sāniemKupros uzkrājastauki, nevis ūdensDivkupru kamieļu barsIndijā,Nubra ielejāKamieļi atpūšas
Divkupru kamielis ir lielākais zīdītājs, kas sastopams tā izplatības areālā. Tā augstums skaustā ir 180 — 230 cm, ķermeņa garums, ņemot vērākaklu ungalvu, ir 225 — 350 cm,astes garums 35 — 55 cm, svars 300 — 1000kg. Kopumātēviņi ir lielāki un smagāki nekāmātītes.[10] Divkupru kamielim ir gara un bieza vilna, tās krāsa var būt dažāda, no tumšibrūnas līdz smilšudzeltenai. Pakaklē tam ir biezas krēpes un bārda, kas sasniedz 25 cm garumu. Pavasarī biezais un savēlies ziemas kažoks nomainās pret vasaras kažoku. Kā jau dzīvnieka nosaukums norāda, tam uz muguras ir divi kupri, kuros uzkrājas barības rezerves tauku veidā. Katrs no kupriem satur līdz 36 kg organismā viegli pārstrādājamu tauku.[5] Kamieļa galva ir gara, augšlūpa šķelta. Pēdai ir divi plati pirksti un bieza zole, kas piemērota iešanai pa smiltīm. Ejot divkupru kamielis vienlaikus liek vienas puses abaskājas, tadēļ, sēžot tam mugurā, jātnieks tiek šūpots no vienas puses uz otru. Lai gan kamielis skrien ļoti reti, tas spēj sasniegt 65 km/h ātrumu. Divkupru kamielis ir arī labs peldētājs, tam ir ļoti labaredze un izcilaoža.
Divkupru kamielis spēj izturēt ļoti ekstrēmas laika apstākļu maiņas, Tas nesalstziemā pie -40 °C un nepārkarstvasarā pie +40 °C. Tam piemīt apbrīnojama spēja iztikt bez ūdens dzeršanas apmēram mēnesi, bet, kad kamielis sasniedzūdens krātuvi, tas 10 minūtēs var izdzert līdz 114litriem ūdens.[5] Jasaldūdens nav pieejams vispār, savvaļas kamieļi ir pielāgojušies dzertsālsūdeni, kuru mājas kamieļi nedzer vispār.[5] Labos barošanās apstākļos kamieļa abi kupri ir stingri, lieli un vertikāli, bet nabadzīgos barošanās apstākļos kupri izdilst un noliecas uz sāniem. Kupri izdilst arī riesta laikā, kad tēviņi ir aizņemti ar mātītes uzmanības iekarošanu un vecākiem kamieļiem, ja tie ir pārbaroti.[9]Acis pret smiltīm aizsargā biezasuzacis un garas, dubultās rindās augošas skropstas,[5] bet nāsis smilšu vētras laikā kamielis spēj noslēgt līdzīgi kā ronis zem ūdens.
Divkupru kamielis ir aktīvs dienas laikā un atpūšas naktī. Tas pamatā irzālēdājs, un spēj pārtikt no jebkādiem augiem, arī sausiem, ērkšķainiem un pat sāļiem un rūgtiemaugiem, kādus citi dzīvnieki parasti neizmanto.[5] Ja nav pieejami augi, divkupru kamielis barojas arī ar kritušu dzīvnieku miesu, apgrauž kaulus unādu. Ļoti ekstrēmos apstākļos kamielis sāk ēst jebko, ko var atrast, arī neēdamas lietas, piemēram, auklas, kurpes un audumus. Īpašība ēst jebko ļauj kamielim izdzīvot ļoti nabadzīgos apstākļos. Tāmēles āda ir ļoti bieza, un mēle spēj bez savainošanās saņemt ērkšķainus un durstīgus krūmu zarus. Gremošana sākas jau mutē, daļēji sakošļājot barību. Tad barība tiek norīta, kur tākuņģī turpina fermentēties. Vēlāk kamielis barību atrij atpakaļ un rūpīgi sakošļā. Divkupru kamielis, līdzīgi kā citi tipiski ziemeļos dzīvojošiedzīvnieki, ziemā spēj padzerties, ēdotsniegu.[11]
Divkupru kamieļi ir bara dzīvnieki. Dzīvojot savvaļā, tie veido grupas līdz 30 īpatņiem. Baru vada dominants tēviņš. Reizēm var novērot klīstam vienu kamieli, kas parasti ir jauns, nesen dzimumbriedumu sasniedzis tēviņš. Dzimumbriedumu kamieļi sasniedz 3 — 5 gadu vecumā.[5]Riests divkupru kamieļiem sākas rudenī. Šajā laikā tēviņi kļūst samērā agresīvi. Aizsargājot savu mātīšu baru no citiem tēviņiem, tie var uzbrukt, kožot, spļaujot un lecot pretiniekam virsū. Grūsnības periods ilgst 13 mēnešus, mazuļi parasti dzimst martā vai aprīlī. Piedzimst viens vai ļoti retos gadījumos divi kamielēni. Mazuļi divkupru kamieļiem dzimst katru otro gadu. Kamielēns ir samērā liels, tas piedzimstot sver apmēram 36 kg. Drīz pēc piedzimšanas mazulis spēj celties kājās, staigāt un skriet. Arpienu māte to zīda 1,5 gadus, bet abi kopā paliek 3—5 gadus,[5] līdz jaunais kamielis sasniedz dzimumbriedumu. Vecākie brāļi un māsas mātei palīdz audzināt nākamos mazuļus, tos uzmanot un apsargājot.
Divkupru kamielis var nodzīvot līdz 50 gadiem, bet visbiežāk tas dzīvo 20 — 40 gadus. Vienīgie tā savvaļas dabīgie ienaidnieki irpelēkie vilki, kas uzbrūk vecākiem un vājiem dzīvniekiem.[12] Pagātnē kamieļus medīja arīKaspijas tīģeris, bet mūsdienās šī suga ir tikpat kā izmirusi.[13]
Divkupru kamielim ir lieliskas mājdzīvnieka priekšrocības. To izmanto kā transporta dzīvnieku gan kravu pārvadāšanai, gan jāšanai. Divkupru kamielis spēj nest nastas, kas sver 170 — 250 kg, dienā noejot 47km. Apkrautam kamielim vidējais ātrums ir 4 km/h. Jauns kamielis jau gada vecumā sāk apgūt saimnieka dotās komandas.[5]
Cilvēks izmanto arī kamieļugaļu unpienu. Izkausēti kamieļa kuprutauki noder ēdiena gatavošanā, betmēsli kalpo kā kurināmais. Kamieļavilna noder apģērba, segu, paklāju un telts materiāla izgatavošanai. No kamieļu ādas izgatavo kurpes,sandales un citus ādas izstrādājumus.[5]
