Diplomātika (franču:diplomatique,vācu:Diplomatik) irvēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas nodarbojas ardokumentu formas un satura pētniecību. Tās uzdevums ir noteikt dokumentu autentiskumu. Jēdziens atvasināts noRenesanses laika jēdziena, kad vēstures dokumentus pēckaraļu unpāvestu privilēģiju parauga sāka dēvēt par diplomiem.
Diplomātika ir pirmā vēstures palīgdisciplīna, kas tika teorētiski pamatota. Praktiskā diplomātika radās XIV gadsimtā kājurisprudences palīgnozare. XIV—XV gs. sāka veidoties tās metodika. Zinātnes iezīmes tai piešķīra franču benediktietisŽans Mabiljons(Mabillon) 1681. gadā ar savu darbu "Par diplomātiku" (De re diplomatica), kas izraisīja plašu rezonansi un kam bija daudz sekotāju.
Diplomātikas uzplaukums sākās pēcLielās franču revolūcijas. 1821. g.Parīzē nodibināja pat īpašu diplomātikas skolu (École des Chartes), kuras vadītājs bijaLeopolds Delīls (Delisle). Tur mācījās arī vācu vēsturnieksTeodors fon Zikels (von Sickel), kurš vēlāk pēc Parīzes parauga nodibināja diplomātikas skolu "Austrijas vēstures pētniecības institūts" (Institut für Österreichische Geschichtsforschung).
 | Šis arvēsturi saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
|
