Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Dienvidkoreja

Vikipēdijas lapa
Korejas Republika
대한민국
Dienvidkorejas karogsDienvidkorejas ģerbonis
KarogsĢerbonis
Himna: 애국가 (Aegukga — ‘Patriotu dziesma’)
Location of Dienvidkoreja
Location of Dienvidkoreja
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Seula
363)37°35′N127°0′E /37.583°N 127.000°E /37.583; 127.000
Valsts valodaskorejiešu
ValdībaUnitāraprezidentālakonstitucionāla republika
 - PrezidentsSokjols Juns (윤석열)
 - PremjerministrsKim Boo-kyum (김부겸, 金富謙)
Platība
 - Kopā 100 363 km² (107)
 - Ūdens (%)0,3
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2024. gadā52 081 799 (29)
 - Blīvums507/km² (27)
IKP (PPP)2010. gada aprēķins
 - Kopā1,435 triljoni US$[1] 
 - Uz iedzīvotāju29 351 US$[1] 
Džini koef. (2007)31,3[2] (Zems) 
TAI (2007) 0,937[3] (Ļoti augsts) (26)
ValūtaDienvidkorejas vona (₩) (KRW)
Laika josla(UTC+9)
 - Vasarā (DST)Nav (UTC+9)
Interneta domēns.kr
Tālsarunu kods+82

Korejas Republika (korejiešu:대한민국,Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī parDienvidkoreju, ir prezidentāla republikaĀzijas austrumos,Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta irSeula. Ziemeļos Dienvidkoreja robežojas arZiemeļkoreju, kuru no tās atdalaKorejas Demilitarizētā zona. Rietumos pāriDzeltenajai jūrai irĶīnas Tautas Republika, austrumos pāriKorejas šaurumam —Japāna. Dienvidkorejas platība ir100 363 km². Valstī dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāju, un aptuveni puse no tiem dzīvo galvaspilsētāSeulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajāaglomerācijā pasaulē.

Dienvidkoreja ir augsti attīstīta valsts ar augstu dzīves līmeni. Šeit ir 4. lielākā Āzijas un 15. lielākā pasaulessaimniecība. Dienvidkoreja irESAO,ANO,Pasaules Tirdzniecības organizācijas unG-20 dalībvalsts.

Dienvidkorejai ir diplomātiskas attiecības ar vairāk nekā 188 valstīm. No 2007. līdz 2016. gadam Dienvidkorejas ārlietu ministrsPans Kimuns bija ANO ģenerālsekretārs.Dienvidkorejas galvaspilsētāSeulā norisinājās1988. gada vasaras olimpiskās spēles.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Pamatraksts:Korejas vēsture

Korejas vēsture aptver vairākus gadu tūkstošus. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pirmieKorejas pussalas iedzīvotāji šeit ienākuši agrajā akmens laikmetā (paleolītā).[4][5] Pirmā Korejas valstsGočosona saskaņā ar leģendu tika dibināta 2333. gadā p.m.ē.

No 1. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. pussalā valdījatrīs karaļvalstisKogurjo,Pekče unSilla. Sillas valstij 668. gadā izdevās apvienot lielāko daļu Korejas pussalas. Pēc Sillas sabrukuma 10. gadsimtā,Korjo dinastija (918—1392) pārņēma varu un deva nosaukumu valstij, no kura cēlies mūsdienu "Koreja".

1392. gadā dibinātāČosonas dinastija (1392—1897) pastāvēja vairāk nekā 5 gadsimtus un atstāja ievērojamu iespaidu uz Korejas kultūru, valodu un sabiedrību.

1905. gadāKoreja kļuva par Japānas protektorātu, bet 1910. gadā tika anektēta kāJapānas Impērijas daļa.

Korejas neatkarība tika atgūta tikai 1945. gadā, kadJapāna kapitulēja pēcOtrā pasaules kara beigām. PēcOtrā pasaules karaKorejas pussala tika sadalīta Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kas izraisījaKorejas karu (1950—1953).

Mūsdienās Dienvidkoreja ir attīstījusies par vienu no pasaules ekonomikas līderēm.

Provinces un pilsētas

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Korejas administratīvais dalījums

Dienvidkoreja iedalās vienā speciālajā pilsētā, sešās metropoles pilsētās, astoņās provincēs un vienā īpašā autonomā provincē.

VārdshangulhanjaIedzīvotāji
Speciālā pilsēta (Teukbyeolsi)
1Seula서울특별시서울特別市10 421 782
Metropoles pilsētas (Gwangyeoksi)
2Pusana부산광역시釜山廣域市3 635 389
3Tegu대구광역시大邱廣域市2 512 604
4Inčhona인천광역시仁川廣域市2 628 000
5Kvandžu광주광역시光州廣域市1 415 953
6Tedžona대전광역시大田廣域市1 442 857
7Ulsana울산광역시蔚山廣域市1 087 958
Provinces (Do)
8Kjongido경기도京畿道10 415 399
9Kanvondo강원도江原道1 592 000
10Čhunčhonpukto충청북도忠淸北道1 462 621
11Čhunčhonnamdo충청남도忠淸南道1 840 410
12Čollapukto전라북도全羅北道1 890 669
13Čollanamdo전라남도全羅南道1 994 287
14Kjonsanpukto경상북도慶尙北道2 775 890
15Kjonsannamdo경상남도慶尙南道2 970 929
Īpašā autonomā province (Teukbyeoljachi-do)
16Čedžudo제주특별자치도濟州特別自治道560 000

Saimniecība

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Dienvidkoreja ir pasaules desmitā lielākāsaimniecība, un trešā lielākā Āzijā. Visā pasaulē ir pazīstami tādi Dienvidkorejas zīmoli kāSamsung,Hyundai unLG.

Reliģija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

46% Dienvidkorejas iedzīvotāju ir neticīgie (agnostiķi), 27,35% —kristieši, 25,3% —budisti.

Reliģija Dienvidkorejā
ReliģijaProcenti
Neticīgie
 
46.5%
Budisms
 
22.8%
Protestantisms
 
18.3%
Katoļticība
 
10.9%
Citas reliģijas
 
1.7%

Sports

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Koreja irtekvondo dzimtene. 2000. gadā tas kļuva par olimpisko sporta veidu.[6]

Dienvidkorejas populārākais sporta veids irfutbols.[7] Pētījuma veikšanas laikā futbols tika atzīts par visskatītāko sporta veidu šajā valstī, otrajā vietā ierindojāsbeisbols.[8] Nacionālā čempionāta futbola spēles vidēji tiek skatītas 35% apmērā no visiem TV skatītājiem.2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrs, ko Dienvidkoreja organizēja kopā ar Japānu, bija visskatītākā televīzijas pārraide Korejas TV vēsturē.

1905. gadā Korejā pirmoreiz tika spēlēts beisbols un kopš tā laika tas ir kļuvis par vienu no populārākajiem sporta veidiem valstī.[9] Dienvidkorejas izlase svinēja uzvaru2008. gada vasaras olimpisko spēļu beisbola turnīrā.[10]

Dienvidkoreja ir vairākkārt organizējusi Āzijas spēles (1986, 2002). 1988. gadā Seulā notika1988. gada vasaras olimpiskās spēles, tajās Dienvidkorejas sportisti izcīnīja 12 zelta, 10 sudraba un 11 bronzas medaļas, neoficiālajā kopvērtējumā ierindojoties 4. vietā. Tāpat Dienvidkoreja ir veiksmīgi startējusiziemas olimpiskajās spēlēs. Tajās sportisti ir izcīnījuši 45 medaļas (23 zelta, 14 sudraba, 8 bronzas). Vislabākos panākumus ir izdevies gūt šorttrekā.

2010. gada oktobrī Korejā notika pirmāKorejas Grand Prix izcīņa,[11] kurā uzvaru svinēja spānisFernando Alonso. 2011. gadā Dienvidkorejas pilsētā Tegu notika2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. 12«Dienvidkoreja». International Monetary Fund. Skatīts:2010-04-21.
  2. Gini indexArhivēts 2007. gada 13. jūnijā,Wayback Machine vietnē. CIA World Fact Book
  3. Human Development Report 2009 (p. 171, 204)
  4. «Ancient civilizations». Rom.on.ca. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2006-05-30. Skatīts:2010-04-25.
  5. «OPM.go.kr». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2008. gada 2. martā. Skatīts: 2010. gada 2. oktobrī.
  6. TaekwondoArhivēts 2010. gada 21. janvārī,Wayback Machine vietnē., World Taekwondo Federation
  7. the most popular spectator sport is football in Korea
  8. research about the most popular spectator sport in Korea
  9. KOIS (2003), p.632.
  10. South Korea takes Olympics baseball gold, L.A. Times, 2008-08-23. Retrieved 2010-07-07.
  11. Formula 1 Official Site

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arĀziju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Pašpasludinātās valstis
Atkarīgās teritorijas
Teritorijas ar nenoregulētu statusu
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvidkoreja&oldid=4314245"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp