Holandiešu kolonisti, kuri bija pirmie eiropieši, kas apmetās uz dzīvi Dienvidāfrikā
Bušmeņi unhotentoti, kuri bijamednieki un vācēji, apdzīvoja Dienvidāfrikas teritoriju kopšAkmens laikmeta. Nonākot kontaktā areiropiešiem, viņi kļuva arī parlopkopjiem. 14. gadsimtā šajā teritorijā ienāca un apmetās uz dzīvi tautas, kuras runājabantu valodās. Viņi attīstījazelta unvara iegūšanas metodes un veiksmīgi tirgojāsAustrumāfrikā.1652. gadā netālu noLabās Cerības raganīderlandieši dibinājaKeiptaunu, pirmo eiropiešu koloniju Dienvidāfrikā. Nīderlandiešu kolonisti kļuva pazīstami kā būri (nonīderlandiešu valodas tas nozīmē "zemnieki"), bet vēlāk kāafrikāneri, kuri runāafrikandu valodā.1795. gadābritu bruņotie spēki iekaroja teritoriju ap Labās Cerības ragu.1836. gadā nīderlandiešu kolonisti, meklējot jaunas zemes, izveidoja tā sauktoLielo treku (afrikandu:Die Groot Trek), kas bija migrācijas ceļš uz ziemeļiem prom no britiem.1838. gadā tika dibinātas divas neatkarīgas būru republikas:Oranjes brīvvalsts unDienvidāfrikāņu Republika (vēlāk pazīstama kā Transvāla).1902. gadāOtrajā būru karā abas valstis anektēja briti.1910. gadā britu kontrolētās kolonijasRaga kolonija (Cape Colony),Natalas kolonija (Colony of Natal), Transvāla unOranžas upes kolonija (Orange River Colony) apvienojās un dibinājaDienvidāfrikas Savienību (Union of South Africa). Šī savienība neatkarību ieguva1961. gadā un tika pie mūsdienu nosaukuma, tas ir, kļuva par Dienvidāfrikas Republiku. Gandrīz visu 20. gadsimtu Dienvidāfrikas politikā dominēja jautājums par balto eiropiešu pārākumu pār melnādainajiem, kas1948. gadā formāli tika nosaukts paraparteīdu. Aparteīds oficiāli beidzās1994. gadā. Šajā pašā gadā par Dienvidāfrikas prezidentu pirmo reizi kļuva melnādainās rases pārstāvis; tas bijaNelsons Mandela. Konstitūcija, kurā bija iekļauti punkti pretrasismu, tika izdota1997. gadā.
Kā norāda pats valsts nosaukums, Dienvidāfrika atrodasDienvidāfrikā. Kopējā valsts platība ir 1219090 km², un tā ir25. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākāĀfrikā. Augstākais Dienvidāfrikas punkts irNdžesuti kalnsDrakonu kalnos. Ziemeļrietumos Dienvidāfrika robežojas arNamībiju, ziemeļos arBotsvānu unZimbabvi, bet austrumos arMozambiku unSvatini.Lesoto, neatkarīga valsts, iranklāvs, kuru no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrika. Šī valstiņa atrodas Dienvidāfrikas austrumu daļā. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskaloAtlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskaloIndijas okeāns. Krasta līnijas kopējais garums ir 2798 km.
Dienvidāfrikas iekšienē ir lielas, diezgan līdzenas un reti apdzīvotas platības, zināmas kāLielais Karū, kasNamiba tuksneša virzienā kļūst arvien sausākas. Turpretī, austrumu piekraste ir bagātīgi mitra un klimats tur līdzināstropiskajam. Valsts dienvidrietumos klimats līdzināsVidusjūras klimatam, ar lietainu ziemu un karstu, sausu vasaru. Tur atrodas slavenaisbiomsfinboss. Tieši šeit saražo lielāko daļu Dienvidāfrikasvīna. Šajā reģionā cauru gadu ir vējains. VējšLabās Cerības raga apkaimē ir tik spēcīgs, ka radījis daudz neērtību jūrniekiem un ir par iemeslu daudzu kuģu bojāejām. Tālāk austrumos ir mērens nokrišņu daudzums, un šajā reģionā ir laba augsne. Tas pazīstams kā "Dārzu ceļš".
Dienvidāfrikā valda tropiskais un subtropiskais klimats, taču dažādos valsts rajonos tas stipri atšķiras. Augstākā gaisa temperatūra reģistrētaKalahari tuksnesī: 51,7°C. Saterlendā, 270 km uz ziemeļaustrumiem noKeiptaunas,ziemā regulāri gaisa temperatūra mēdz pazemināties līdz —15°C. Klimatu ietekmē gan vietas augstums virs jūras līmeņa, gan jūras straumes. Puse Dienvidāfrikas teritorijas gadā saņem 200 — 600 mm, bet ceturtā daļa — mazāk nekā 200 mm nokrišņu. Tas pieaug virzienā no rietumiem uz austrumiem. Gar austrumu krastu plūst siltā Mozambikas straume, kuras ietekmē gaisa temperatūra ir augstāka un nokrišņu — vairāk.
Dienvidāfrika ir attīstīta industriāla valsts. Šajā valstī iegūst aptuveni 45% no visiem Āfrikas derīgajiem izrakteņiem. Tajā ir labi attīstītakalnrūpniecība,mašīnbūve, kā arīvieglā unpārtikas rūpniecība. Valstī ir lielasakmeņogļu atradnes, kas nodrošina 90% no nepieciešamā kurināmā. Pasaules mēroga nozīme ir Dienvidāfrikas reto un stratēģisko izejvielu atradnēm (mangāns,hroms,vanādijs,cirkonijs,urāns,platīns u.c.). Dienvidāfrikā atrodas vienas no pasaules lielākajāmdimantu unzelta atradnēm. Daudzu pasaules valstu rūpniecība ir atkarīga no Dienvidāfrikas izejvielām.
Populārākie sporta veidi Dienvidāfrikā irfutbols,regbijs unkrikets. Citi sporta veidi ar nozīmīgu atbalstu irpeldēšana,vieglatlētika,golfs,bokss,teniss unnetbols (līdzīgs basketbolam). Jauniešu vidū populārākais ir futbols, bet palielinās arī basketbola, sērfošanas un skeitborda popularitāte.
