Devonu sauc par zivju laikmetu, jozivis toreiz apdzīvoja visas ūdenstilpes un bija tā laika visaugstāk organizētie dzīvie organismi. Šajā laikā dzīvoja visas zivju pamatgrupas:bruņuzivis,akantodes,skrimšļzivis,daivspures unstarspurzivis. Bruņuzivis devona perioda beigās izmira.
Devona perioda vidū, pirms aptuveni 390 miljoniem gadu, parādījās pirmie četrkājainie sauszemesmugurkaulnieki (abinieki), no kuriem vēlāk veidojās dinozauri, jūras rāpuļi, pterozauri un zīdītāji.Paleontologi uzskata, ka tie izveidojās no purvos dzīvojošajāmotiņspuru zivīm. Pirmajiem abiniekiem (Ichtiostega,Acanthostega) bija daudz zivju morfoloģisko īpašību, bet tiem bija pilnībā noformējušāsekstremitātes.
Devona perioda jūras nogulumi atrodami visā Latvijā zem pēdējāLedus laikmeta ledāja sanesto smilšu, māla un grants uzslāņojumiem. Zemes virspusē tie redzami upju dziļāko senleju krastos vai māla karjeros. Devona nogulumi atrodas tieši zemkvartāra nogulumiem. Tie veidojās sakarā ar to, ka zemes virsmu mūsdienu Latvijas teritorijā virsBaltikas kontinenta pamatklintāja klāja sekla jūra, kurā veidojās biezs nogulumiežu slānis. Tikai Latvijas dienvidrietumu daļā devona nogulumus sedz vēlāko ģeoloģisko periodu slāņkopas.Kā derīgie izrakteņi izmantojami devona māls un dolomīts un zem tiem uzkrājiesminerālūdens.
Cieceres upes krastos Latvijā atrastas pirms 365 miljoniem gadu dzīvojušā pasaulē primitīvākā tetrapoda jeb četrkājaVentastega curonica fosilās atliekas. Lodes mālu karjerā pieCēsīm atrastas devona bruņuzivju fosilijas.[1]
Paleontologiem ir labi zināmas arī Lodes mālu karjerā atrastās unikālas, lieliski saglabājušās bruņuzivju, to mazuļu, pasaulē senāko parazītisko tārpu, citu dzīvnieku un augu atliekas.Latvija ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurās atrastas pirmo četrkājaino fosilās atliekas, kā arī tetrapodiem ļoti līdzīgu zivjuPanderichthys gandrīz pilni skeleti. Viens no svarīgākajiem atklājumiem Baltijas mugurkaulnieku paleontoloģijas vēsturē ir četrkājaināVentastega curonica atradums vēlā devona nogulumos Kurzemē.Ventastega pārstāv pārejas formu starp vidējā un vēlā devona zivīm, tādām kāPanderichthys no Baltijas unTiktaalik noKanādas, un „klasiskajām” četrkājaino formāmAcanthostega unIchthyostega noGrenlandes.
2000. gadā pasaules masu medijos ziņoja par vēl vienas tetrapodveidīgās zivsLivoniana atradumu Latvijā un Igaunijā.[2]
