| Demjanskas katls | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa noOtrā pasaules karaAustrumu frontes | |||||||
 Vācu karaspēks Demjanskas katlā, 1942. gada 21. marts | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
.svg) Trešais reihs |  PSRS | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Valters fon Brokdorfs-ĀlefeldsValters fon Zeidlics-Kurcbahs | Pāvels KuročkinsSemjons Timošenko | ||||||
| Spēks | |||||||
| 100 000 (sākotnēji) | 400 000 (sākotnēji) | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| Miruši: 140 000 Ievainoti: 48 000 | Miruši: 200 000 Ievainoti: 400 000 | ||||||
Demjanskas katls (vācu:Kesselschlacht von Demjansk,krievu:Демя́нский котёл) bija militārs ielenkums, koOtrā pasaules kara laikā pretvācu karaspēku īstenojaSarkanā armijaDemjanskas apkārtnē. Ielenkums tika panākts1942. gada7. janvārī un ilga līdz20. maijam.
Pēc tam, kad 1941. gada decembrī vācu uzbrukums tika apturētspie Maskavas, Sarkanās armijas virspavēlniecība izstrādājaToropecas—Holmas operāciju, lai ielenktuVērmahta16. armijas daļas.Ziemeļrietumu frontes komandierisPāvels Kuročkins vienlaikus ar Toropecas — Holmas operāciju nolēma veikt uzbrukumu uz dienvidiem noIlmeņa ezera starpStaraja Rusu unValdaju.Gandrīz vienlaicīgi ar Demjanskas un Toropecas — Holmas operāciju sākāsRževas—Vjazmas operācija.
1942. gada 7. janvārī11. armija sāka uzbrukumu Staraja Rusas virzienā. Tā kā pilsēta bija stipri nocietināta un apvidus bija ļoti purvains, to ieņemt neizdevās. Vienlaikus uzbrukumā devās34. armijas labais spārns. No frontes pie Maskavas tika atsūtīta1. triecienarmija, kā arī no rezerves piesaistīti 1. un 2. gvardes strēlnieku korpusi.
Toropecas — Holmas operācijā 9. janvārī3. triecienarmija un4. triecienarmija devās uzbrukumā uz rietumiem noSeligera ezera, vietā, kur vācu spēki nebija spēcīgi, jo šeit negaidīja padomju uzbrukumu. 22. janvārī 3. triecienarmija ielenca vācu garnizonuHolmā, līdz ar to apejot Demjanskas grupējumu no dienvidiem.
29. janvārī 34. armija un 1. gvardes korpuss sāka ielenkt vācu spēkus. Vācu pavēlniecība vairākkārt lūdza atļauju atkāpties, betĀdolfs Hitlers kategoriski to noraidīja, cerot no Demjanskas placdarma turpināt uzbrukumu PSRS iekšzemē. 8. februārī vācu spēki tika pilnībā ielenkti.Katlā atradās sešasdivīzijas, ieskaitotSS divīzijuTotenkopf — aptuveni 100 000 personu. Aplenktos spēkus komandēja 2. korpusa komandierisValters fon Brokdorfs-Ālefelds.
Februāra vidū ielenktos spēkus sāka apgādāt ar lidmašīnām. Tika izveidoti divi lidlauki. Transporta aviācija tika piesaistīta no citiem frontes iecirkņiem un Vācijas. Sākot ar 20. februāri ik dienas katlā atlidoja 100 līdz 150 lidmašīnas, nogādājot vidēji 265 t kravu dienā.
Sarkanā armija nespēja sagraut Demjanskas katlu. Lai pārrautu aplenkumu, 21. martā sākās vācu uzbrukums dienvidrietumos no Staraja Rusas. Trieciengrupu trīs divīziju apmērā vadījaValters fon Zeidlics-Kurcbahs. Vienlaicīgi uzbrukumu veica arī no katla iekšienes, kur galveno triecienu devaTotenkopf divīzija.21. aprīlī aplenkums tika pārrauts, izveidojot Ramuševas koridoru. Tas bija 6 līdz 8 km plats un nodrošināja Demjanskas grupējuma apgādi.
Atlikušo 1942. gadu Sarkanā armija neveiksmīgi mēģināja pārraut Ramuševas koridoru, bet vācu spēki to bija pamatīgi nocietinājuši un arī paplašinājuši.
1943. gada janvārī, pēcsakāves pie Staļingradas, Hitlers beidzot ļāva atvilkt karaspēku no Demjanskas. Atkāpšanās no 17. līdz 27. februārim notika plānveidīgi un ar minimāliem cilvēku un tehnikas zaudējumiem.
 | Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt:Demjanskas katls |
|
 | Šis arvēsturi saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
 | Šis armilitāro tematiku saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |