Defise (krievu:дефис, cēlies nolatīņu:divisio — ‘dalīšana’) jebsavienojuma zīme[1] irpieturzīme, tā ir svītriņa, kas īsāka pardomuzīmi.[2]Latviešu valodā tiek lietota tehniskas rakstu zīmes un vienotājzīmes funkcijā. Latviešu valodā tā ienākusi pēcvācu unkrievu valodas parauga. Starp defisi un saistāmajiem vārdiem vai to daļām atstarpe nav liekama.[1] Dažās valodās defisei ir ortogrāfiskas zīmes funkcija (piemēram, krievu (по-прежнему,что-то) un franču valodā (celui-ci)).[3]
Defise ir aizstājusi vecākajos rakstu valodas posmos lietoto biedruzīmi (=), kas galvenokārt tikusi lietota vārdu saistījuma parādīšanai un mūsdienu latviešu valodā netiek lietota.[1][4]
vārdu daļu nepilnīguma un saistījuma ar citām vārda daļām parādīšanai[a]
"Lietvārdiem ir raksturīgas izskaņas -nieks, -niece"
īpašvārdu, kas veido vienu uzvārdu (bet ne vairākus dažādu cilvēku uzvārdus, kad lietojamadomuzīme) vai ģeogrāfisku nosaukumu, kurus nevar sapludināt saliktenī, savienošanā
↑Šādos gadījumos var tikt lietots arī saiklisun, bet defise nodrošina nepārprotamību. Piemēram, "pirkšanas un pārdošanas līgums" var nozīmēt divu dažādu līgumu esamību, savukārt "pirkšanas-pārdošanas līgums" viennozīmīgi norāda, ka tas ir viens un tas pats līgums.[5]
123D. Guļevska, A. Miķelsone, T. Porīte.Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga: Avots, 2002. 221.—223.lpp.ISBN9984-700-64-X.