Davao (filipīniešu:Lungsod ng Dabaw,angļu:City of Davao,sebuāņu:Dakbayan sa Dabaw) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsētaFilipīnu dienvidos,Mindanao salas dienvidaustrumosDavao līča krastā. Dažkārt statistiskos nolūkos tiek pieskaitītaDienviddavao provincei. Pēc platības (2 443,61 km²) lielākā pilsēta valstī, tomēr apmēram 50% pilsētas teritorijas aizņem meži, bet apbūve ir tikai 10% no teritorijas.
Labā klimata dēļ (gada temperatūra svārstās 20—32 grādi) pilsētā un apkārtnēbanānu,ananasu,kafijas plantācijas. Pati Davao kļūst par Filipīnuārpakalpojumu centru un strauji attīstās.
Pilsētā daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs — lielākā daļa ir 20. gadsimtā ieceļojušievisaji (1 090 443; 61,6 %) unsebuāņi (144 724; 8,2 %), kā arī autohtoniebagobo (51 174; 2,9 % — puse no kopējā bagobo skaita), un citaslumadu tautas.[2] Pilsētā veidojas patstāvīga etniskā kopiena — davaveņi (72 571; 4,1 %), kas radusies vietējiemlumadiem unmoro sajaucoties ar ieceļojušajiemvisajiem; ikdienā lieto sebuāņu valodas davaveņu dialektu. Lielākā daļa iedzīvotāju pieder dažādāmkristiešu konfesijām (katoļi 77 %), bet ap 4 % (galvenokārtmoro) irmusulmaņi.
Pilsēta dibināta 1848. gadā, kadspānis Hosē Ujangurens (Don Jose Uyanguren) atkaroja piekrasti nomoro vadoņa Datu Bago. Ujangurens kļuva par gubernatoru, tomēr apmetnes attīstība nenotika. 20. gadsimta sākumājapāņu uzņēmējs Kičisaburo Ohta (Kichisaburo Ohta) saņēma atļauju attīstītabakas unkokosriekstu audzēšanu šajā apvidū. 1903. gadā ieradās pirmie japāņu kolonisti, izveidojot savu apmetni ar skolu, avīzēm, templi. Pilsētas teritorijā nodibinājās moderna saimniecība. 1937. gadā Davao tika piešķirtas pilsētas tiesības.
|
|---|
| | Provinces | |
|---|
| | Neatkarīgās pilsētas | |
|---|
|
_-_Flickr.jpg)
.jpg)
.svg)
