Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Dators

Vikipēdijas lapa
Šim rakstam ir nepieciešamas papilduatsauces uz ārējiem avotiem.
Lūdzu, palīdziuzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces.Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasilietošanas pamācībā.
Meklēt atsauces:"Dators"ziņas ·grāmatas ·scholar ·brīvi attēli
Dators


Dažādu laikmetu datori

Dators (angļu:dat(a) (process)or — ‘datu apstrādātājs’)[1] ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādādatus pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentēm, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponenšu savstarpējā saziņa ļauj datoram veiktinformācijas apstrādes procesus. Pareizi sakonfigurēts (ieprogrammēts) dators spēj risināt noteiktas problēmas, kā arī būt lielākas sistēmas sastāvdaļa. Pareizi sakonfigurētam datoram padodot ievaddatus,programma tos apstrādā, un dators spēj atrisināt problēmu vai prognozēt kādas sistēmas uzvedību u.tml.

Hronoloģija

[rediģēt |labot pirmkodu]
  • 500. gads p.m.ē. Ķīnā parādījās mūsdienīgāksabaka variants ar skaitāmajiem kauliņiem uz auklas.
  • 1492. gadāLeonardo da Vinči kādā savā dienasgrāmatā uzzīmēja skici savai skaitāmajai mašīnai ar desmit zobuzobratiem. Lai arī ierīce pēc šiem rasējumiem tika izveidota tikai 20. gadsimtā, tā izrādījās darboties spējīga.
  • 1623. gadāVilhelms Šikards, Tjūbigenas Universitātes profesors, izveidoja ierīci uz zobratu pamata, tā tiek saukta par skaitošo pulksteni. Vai ši ierīce tika izveidota profesora dzīves laikā, nav zināms, bet 1960. gadā tā tika izveidota un izrādījās darboties spējīga.
  • 1630. gadāRičards Delaimens izveidoja apaļulogaritmisko lineālu.
  • 1642. gadāBlēzs Paskāls izveidoja pirmo reālo un zināmomehānisko skaitļotāju. Ierīce saskaitīja un atņēma. Paskāls izveidoja vairāk kā desmit šādas ierīces, bet saglabājušas ir tikai 8.
  • 1673. gadā vācu filozofs un matemātiķisGotfrīds Leibnics izveidoja mehānisku kalkulatoru, kurš varēja izpildīt visas četras darbības.
  • 1723. gadā vācu matemātiķis un astronomsKristians Ludvigs Herstens uz Leibica darbu pamata izveidoja aritmētisko mašīnu. Mašīna spēja ievērot darbību secību un tai bija paredzēta iespēja pārbaudīt ievadītos datus.
  • 1786. gadā vācu inženierisJohans Millers izvirzīja ideju par specializētu kalkulatoru logaritmu tabulēšanai ar dažādām metodēm.
  • 1801. gadāŽozefs Marija Žakkards uzbūvēja ierīci, kura darbojās arperfokartēm.
  • 1820. gadā francūzisToms de Kalmārs sāka pirmoaritmometru rūpniecisko ražošanu.
  • 1822. gadā angļu matemātiķisČārlzs Bebidžs izplānoja, bet neuzbūvēja specializētu aritmometru matemātisko tabulu veidošanai.
  • 1837. gadā Čārlzs Bebidžs izplānoja, bet neuzbūvēja pirmo mehānisko datoru, kuru nosauca par analītisko mašīnu.
  • 1855. gadā brāļiEdvards unGeorgs Šutci (George & Edvard Scheutz) uzbūvēja pirmo ierīci pēc Bebidža idejas.
  • No1884. līdz1887. gadamHermanis Holerīts izstrādāja elektrisko skaitļojošo mašīnu, kuru izmantoja ASV no 1890. līdz 1900. gadam.
  • 1927. gadāMasačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) tika izgatavotsanalogais dators, kas varēja atrisināt vienkāršusvienādojumus.
  • 1938. gadā vācu inženierisKonrāds Cūze uzbūvēja pilnīgi mehānisku programējamu mašīnu Z1. Tas bija izmēģinājuma modelis, un nekad tā arī netika izmantots praktiskā darbā. Tās atjaunotā versija glabājas Berlīnes Tehniskajā muzejā. Tajā pašā gadā Cūze sāka veidot Z2.
  • 1941. gadā Konrāds Cūze izveidoja skaitļotāju Z3, kuram piemita visas mūsdienu datora īpašības.
  • 1942. gadā Aiovas štata universitātē (Iowa State University)Džons Atanasofs (John Atanasoff) un viņa aspirantsKlifords Berijs (Clifford Berry) izveidoja (precīzāk, izstrādāja un sāka montēt) pirmo ASV elektronisko skaitļojamo mašīnu (Atanasoff-Berry Computer — ABC). Kaut arī šī mašīna tā arī netika pabeigta, tomēr tā atstāja lielu iespaidu uzDžonu Mokliju, kurš pēc vairākiem gadiem izveidojaENIAC.
  • 1943. gada beigās tika izstrādāta speciālā skaitļojamā mašīnaColloss, kura bija paredzētanacistiskās Vācijas ziņojumu atšifrēšanai.
  • 1944. gadā palaista pirmā ASV skaitļojamā mašīna MARK.
  • 1945. gadāPensilvānijas Universitātē palaists pirmais elektroniskais vispārējas nozīmes pārprogrammējams datorsENIAC.
  • 1949. gadā M. Vilkss Lielbritānijā, Kembridžas Universitātē uzbūvēja elektronisko datoruEDSAC (Electronic Delay Storage Automatic Computer), kas bija pirmais dators ar atmiņā glabājamu programmu (šis princips ir ikviena mūsdienu datora uzbūves pamatā).
  • 1951. gadā S. Ļebedevs Ukrainas PSR ZA Elektrotehnikas institūtā uzbūvēja pirmo elektronisko datoruPSRS MESM.
  • 1951. — ASV firmāRemington Rand uzbūvēts datorsUNIVAC-1. Tas bija pirmais sērijveida komerciālais dators pasaulē. Pavisam tika izgatavoti 40 eksemplāri.
  • 1951. gadā Lielbritānijā, Mančestrā firmaFerranti izlaida pirmo angļu komerciālo datoruMARK-1. Bija pārdoti 8 eksemplāri.
  • 1952. gadā PSRS ZA Precīzās mehānikas un skaitļošanas tehnikas institūtā S. Ļebedeva vadībā tika uzbūvēts sava laika ātrākais dators EiropāBESM-1.
  • 1959. gadāE. Āriņa vadībā tika dibinātsLatvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrs.
  • 1960. gadā Latvijas ZA Fizikas institūta skaitļošanas tehnikas laboratorijā tika iedarbināta J. Daubes vadībā būvētā datora LM-3 pirmā kārta.
  • 1960. gadā ASV firmaDEC izlaida pirmo minidatoru - uz tranzistoriem būvētoPDP-1.
  • 1971. — ASC firmāIntel izgatavots pirmais mikroprocesorsIntel 4004.
  • 1975. — ASV sāka izlaist pirmomikrodatoru Altair 8800. Tā kā datoram nebija nekādas programmatūras,Bills Geitss un P. Allens uzrakstījaBASIC interpretatoru, tādējādi radot pamatus firmaiMicrosoft.
  • 1976. —Stīvs Džobss unStīvs Vozņaks ASV izgatavoja pirmo personālo datoruApple-1.
  • 1981. gadā ASV firmāIBM izlaists pirmais šis firmas personālais dators IBM PC.
  • 1993. gadā Latvijā sāka izdot pirmo žurnālu par datoriem "Datortehnika".

Datoru klasifikācija

[rediģēt |labot pirmkodu]

Pēc lietojuma

[rediģēt |labot pirmkodu]

Pēc izmantotās tehnoloģijas

[rediģēt |labot pirmkodu]

Datoru priekšteči bija pilnībā mehāniskas ierīces, kas bija paredzētas, piemēram, dažu aritmētisku operāciju veikšanai. 1930. gadostelekomunikāciju industrijā parādījāsreleji, bet 1940. gados jau tika uzbūvēti pirmie tīri elektroniskie datori, izmantojotradiolampas. 1950. un 1960. gados tās tika aizstātas artranzistoriem, bet 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā parādījās pirmāsmikroshēmas.

Šobrīd zinātnieki mēģina radītoptiskos datorus, kas elektrības vietā izmantotu gaismas signālus. Tiek pētītas iespējas izmantot datorikā bioloģiskāsDNS. Radikāls solis datoru attīstībā būtukvantu datoru izveide.

Kā datori strādā

[rediģēt |labot pirmkodu]

Kaut arī datoros lietotās tehnoloģijas ir radikāli mainījušās kopš pirmo datoru parādīšanās 1940. gados, praktiski visi mūsdienās lietotie datori ir balstīti uzfon Neimana arhitektūru.

Operētājsistēma

[rediģēt |labot pirmkodu]

Lai dators varētu veikt kādu darbību, tā atmiņā visu laiku ir jābūt ielādētai kādai programmai. Parasti (tipiskos datoros) šāda programma iroperētājsistēma. Operētājsistēma nosaka, kuras programmas darbināt, kad un kādus resursus (piemēram, atmiņu) tām piešķirt. Operētājsistēma arī nodrošina aparatūras abstrakcijas slāni, kas nodrošina iespēju vienā datorā veidotas programmas darbināt uz citiem datoriem.

Operētājsistēmu piemēri
[rediģēt |labot pirmkodu]

Mūsdienu datoru komponentes

[rediģēt |labot pirmkodu]

Atsauces

[rediģēt |labot pirmkodu]
  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 133. lpp.ISBN 978-9984-38-332-3.

Skatīt arī

[rediģēt |labot pirmkodu]

Ārējās saites

[rediģēt |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arinformācijas tehnoloģijām saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Ievades ierīces
Izvades ierīces
Noņemamo datu nesēju ierīces
Sistēmas bloks
Datupieslēgvietas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dators&oldid=4403615"
Kategorija:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2026 Movatter.jp