| Dariali aiza | |
|---|---|
 | |
  Dariali aiza | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |  Gruzija Krievija |
| Upe | Tereka |
| Koordinātas | 42°44′41″N44°37′21″E /42.74472°N 44.62250°E /42.74472; 44.62250Koordinātas:42°44′41″N44°37′21″E /42.74472°N 44.62250°E /42.74472; 44.62250 |
| Vispārējā informācija | |
| Tips | aiza |
| Izmēri | |
| Garums | 12 km |
 Dariali aiza Vikikrātuvē | |
Dariali aiza (gruzīnu:დარიალის ხეობა,Darialis heoba;krievu:Дарьяльское ущелье;ingušu:Даьра Аьле;osetīnu:Арвыком vaiДайраны ком) iraizaLielā Kaukāza Sānu kores šķērsojuma vietā, uz austrumiem noKazbeka kalna, uz robežas starpKrieviju unGruziju.[1]
Aptuveni 12 km garās aizas sākums ir aizStepancmindas Gruzijā un beigas pieAugšējās LarsasZiemeļosetijā, kur izvietoti abu valstu kontrolpunkti.Aizā no dienvidiem uz ziemeļiem plūstTerekas upe. Aizas stāvās granīta sienas dažviet ir līdz 1800 metru augstas.
Dariali aiza vēsturiski bija nozīmīga kā viena no divām Kaukāza kalnu grēdas šķērsošanas vietām (otra bijaDerbentas eja pieKaspijas jūras). Caur to ved vēsturiskaisGruzijas kara ceļš, kas mūsdienās ir uzlabots.
Nosaukums Dariali ir cēlies noDar-i Alān (در الان), kaspersiešu valodā nozīmē "Alanu vārti". Mūsu ēras pirmajos gadsimtosalani dzīvoja teritorijā uz ziemeļiem no aizas.
Dariali aiza ir nocietināta vismaz kopš aptuveni 150. gada pirms mūsu ēras (tradicionāli tiek uzskatīts, ka tur cietoksni uzcēlaIbērijas karalisMirians I). Vēl mūsdienās ir redzamas sena cietokšņa drupas. Nocietinājumu dažādi dēvēja par Ibērijas vārtiem jeb Kaukāza vārtiem. Eja Kaukāza grēdā ir minēta Gruzijas annālēs parDarialani;Strabons to sauca parPorta Caucasica unPortaCumana;Ptolemajs to sauca parFortesSarmatica; to dažkārt sauca parPorta Caucasica unPortae Caspiae (šis nosaukums tika piešķirts arī "vārtiem" jeb "ejai" blakus Kaspijas jūraiDerbentā); un tatāri to sauc parDarioli.
Josefs rakstīja, kaAleksandrs Lielais uzcēlis dzelzs vārtus nenoteiktā pārejā, ko daži latīņu un grieķu autori identificēja ar Darialu.
Dariali eja nonāca Sasanīdu rokās 252.–253. gadā, kadSasanīdu impērija iekaroja un anektējaIbēriju.628. gadā kontrole pār Dariali nonācaRietumturku kaganāta rokās, kadTuns Jabgu kagans parakstīja līgumu ar Ibēriju, nododot Kaganātam visu tās pilsētu un cietokšņu kontroli un izveidojot brīvo tirdzniecību.644. gadā Dariali ejas kontroli pārņēma arābuRašidunas kalifāts. Vēlāk to kontrolējaGruzijas Karaliste.
PēcKartlijas-Kahetijas karalistes aneksijas 1801. gadā Dariali eju pārņēmaKrievijas Impērija un tur sāka uzlabot ceļu, ko nosauca parGruzijas kara ceļu.
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Dariali aiza.