| Danevirke | |
|---|---|
| Šlēsviga-Holšteina | |
 Danevirke: Būvniecības etapi | |
| Koordinātas | 54°28′N9°27′E / 54.467°N 9.450°E /54.467; 9.450Koordinātas:54°28′N9°27′E / 54.467°N 9.450°E /54.467; 9.450 |
| Tips | Sienas, vaļņi, tranšejas |
| Augstums | 3.6–6.0 m |
| Vietas informācija | |
| Kontrolē | Dāņi, (vēsturiskiģermāņu cilts) |
| Atvērts sabiedrībai | jā |
| Stāvoklis | Drupas |
| Objekta vēsture | |
| Uzcelts | pirms 500. gada. vairākas paplašināšanas vēlākos gados. |
| Uzcēlis | Nav zināms. Paplašināja Karalis Godfreds,Haralds Zilzobis, Knuts IV,Valdemārs I un citi. |
| Lietošanā | 974,[1] 1848, 1864. |
| Materiāli | zeme, Koks, akmens, ķieģeļi |
| UNESCO Pasaules mantojuma objekts Danevirke | |
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
 Siena | |
| Atsauce | 1553 |
Danevirke (dāņu:Danevirke,vācu:Danewerk,senskandināvu:Danavirki — 'dāņu darbs') ir svarīga militārās aizsardzības celtne, kas uzceltaDānijāVikingu laikā, pēdējo reizi militāriem mērķiem izmantota1864. gadā.
Danevirke ir zemesnocietinājumu sistēma Dānijas dienvidos, kas stiepjas noJitlandes purviem līdzŠlēsvigai netālu no Šleinas (Slien) pieBaltijas jūras, netālu noHeidebejas — kādreizējā vikingu tirdzniecības centra. Starp Šleinas unEgenfordes (Egernførde) pilsētām atradās vēl viens aizsardzības valnis, kas aizsargājaŠvansenas (Schwansen) pussalu.
Pirmie rakstītie avoti par Danevirki vēsta, ka to būvēt uzsāka dāņu karalis Godfreids (Godfred)808. gadā. Darbu pie milzīgās celtnes karalis Godfreids uzsāka, lai aizsargātu savu galmu un nošķirtuJitlandes pussalu noFranku impērijas dienvidos.
No1969 līdz1975. gadam veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Danevirkes galvenajos rajonos ardendrohronoloģijas metodi tika noteikts, ka vaļņu vecākās daļas celtas aptuveni starp737. un968. gadu.
Danevirkes valnis kopumā ir apmēram 30 km garš un vidēji 3,6 līdz 6 m augsts. Viduslaikos būve tika papildināta arpalisādēm un sienām, tā tika izmantota gan dažādām militārām operācijām, gan krusta karagājienos, kā arī atsevišķos sirojumos pretslāviem.
12. gadsimtā karalis Valdemārs Lielais pastiprināja Danevirki ar ķieģeļu sienām, kas ļāva turpināt lietot Danevirkes nocietinājumu sistēmu kā stratēģiski svarīgu fortifikāciju arī turpmāk — viduslaikos. Dāņu valodā nocietinātās vaļņa daļas tiek sauktas parValdemarsmuren — "Valdemāra mūriem".
Pēdējo reizi militāriem mērķiem Danevirke tika izmantota 1864. gadā,2. Šlēzvigas kara laikā.
Drīz pēc sabiedroto iebrukuma Normandijā vācu militārā virspavēlniecība nolēma pastiprināt Danevirkes valni ar prettanku tranšejām, baidoties no otra — varbūtējā sabiedroto desanta Dānijā. Šie darbi būtu iznīcinājuši lielu daļu no fortifikācijās esošā kultūrvēsturiskā mantojuma. Kad par to uzzināja dāņu arheologsSorens Tellings, viņas telefonsarunā arHeinrihu Himleru pārliecināja pēdējo, ka prettanku tranšeju celtniecība iznīcinās "āriešu civilizācijas" atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Rezultātā Himlers pavēlēja pārtraukt nocietinājumu darbu veikšanu, jo arī arheoloģijas jautājumi atradās viņa kompetencē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Danevirke.