Džons Raskins (angļu:John Ruskin; dzimis1819. gada8. februārī, miris1900. gada20. janvārī) bijaangļu mākslas un sociālais kritiķis, rakstnieks un dzejnieks. Viens no ietekmīgākajiemViktorijas unEdvarda laika kritiķiem. Viens noprerafaelītu atbalstītājiem.
DzimisLondonā, vīna tirgotāja ģimenē. MācījāsOksfordas Universitātē.1843. gadā ar pseidonīmuAn Oxford Graduate publicēja darbu "Mūsdienu gleznotāji" (Modern Painters), kurā pauda atbalstu toreizējai glezniecībai, sevišķiDžozefa Tērnera vēlīnajiem darbiem. Vēlāk publicēja ietekmīgus darbus arhitektūras teorijā.
1848. gadā Raskins apprecējās ar Efiju Greju (Effie Gray), tomēr laulība bija nelaimīga, un vēlāk Greja apprecējās ar Raskina protežē - gleznotājuDžonu Everetu Milē, izraisot skandālu. Milē kopā arViljamu Holmenu Hantu unDanti Gabrielu Roseti1848. gadā bija nodibinājušiPrerafaelītu brālību, kuru finansiāli un morāli atbalstīja Raskins.
XIX gadsimta otrajā pusē Raskins pameta mākslas kritiku un vairāk pievērsās sociālajiem jautājumiem, ietekmējoties no sava draugaTomasa Kārlaila. Raskins nodibināja labdarības fondu. Dzīves nogalē cieta no garīgiem traucējumiem.1858. gadā Raskins iepazinās ar deviņgadīgo, saasināti reliģiozo Rozu la Taču (Rose la Touche), kurā, pēc paša vārdiem, iemīlējies, un, kad viņai palika sešpadsmit, bildināja, tomēr meitene atteicās. Daži biogrāfi (piemēram,Tim Hilton, John Ruskin: The Early Years, Yale University Press, 1985) definē, kaseksuālo noslieču ziņā Raskins bijapedofils.
IetekmējisĻeva Tolstoja,Marsela Prusta,Mahātmas Gandija unOskara Vailda uzskatus.
