Dņepras balti bijabaltu grupa, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvojaDņeprassateces baseinu līdz tos pakāpeniski iznīcināja unpārtautoja no dienvidrietumiem iebrūkošieslāvi. Dņepras baltiem uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem dzīvojaVolgas somi, bet uz dienvidaustrumiem un dienvidiem —skiti.[1]
Dņepras baltus pētījuši daudzi zinātnieki, tostarp lietuviešu valodnieksKazimirs Būga, vācu valodnieksMakss Vasmers, kā arī krievu valodniekiVladimirs Toporovs unOļegs Trubačovs.[1]
Lietuviešu valodnieksKazimirs Būga 20. gadsimta sākumā pierādīja, ka gandrīz visiNemunas unDņepras augšteces baseina vietvārdi ir baltu cilmes.[2] Krievu valodniekiVladimirs Toporovs unOļegs Trubačovs savā 1962. gada grāmatā „Dņepras augšteces hidronīmu lingvistiskā analīze” (krievu:Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья), balstoties uzmorfoloģiju unetimoloģiju, parādīja, ka baltu cilmes ir vairāk nekā tūkstotis Dņepras baseina vietvārdu.[3]
Toporovs par baltu cilmes hidronīmiem atzinis, piemēram,Jauzu,Himku unMaskavu.[4] Par Dņepras baseina baltiskumu liecina ne tikai hidronīmi, bet arī neskaitāmi arheoloģiskie atradumi.[1] Vēlinajābronzas laikmetā baltu apdzīvotās zemes varētu būt stiepušās no mūsdienuVācijas—Polijas robežas līdz patUrālu kalniem,[5] bet citi pētnieki uzskata, ka baltu apdzīvotās zemes bijušas mazākas — noVislas līdz mūsdienuMaskavai unKijivai.[6]
Dažādu arheoloģisko pieminekļu un baltu hidronīmu izplatība liecina, kaneolīta beigās (ap 3000.—2000. gadā p.m.ē)Vidus- unAustrumeiropu apdzīvoja vairākas radniecīgas, iespējams, baltiskas kultūras —Pamares kultūra,Narvas kultūra unNemunas kultūra.[7] No tām senākā bija Pamares kultūra, kas atradās šaurāBaltijas jūras dienvidaustrumu daļā.[8]
Bronzas undzelzs laikmetā zemēs uz austrumiem un dienvidiem no mūsdienuLietuvas unLatvijas bija izplatīta baltuNarvas unŠvīkātās keramikas kultūra,Dņepras-Daugavas kultūra,Milohradas kultūra,Juhnivas kultūra, un vēlākāDjakovas kultūra.[9]
3. un 5. gadsimtā p.m.ē. iepriekšminētāsDņepras,Daugavas unOkas sateces baseina baltu kultūras pārveidojāsKoličinas,Tušemlijas unMoščinas kultūrā, kas pastāvēja līdz 8.—10. gadsimtam.[9] Šīs pārvērtības aizsāka mūsdienu Poliju apdzīvojušo unZarubincas kultūras pārstāvošorietumbaltu ieceļošana Dņepras sateces baseinā sākot ar 2. un 1. gadu tūkstoti p.m.ē.[10]
Moščinas kultūru uzskata par netālu no Maskavas esošāsProtvas sateces baseinā dzīvojušo austrumgalindu priekštečiem.[9]
1. gadu tūkstoša vidū Dņepras baltu zemēs gar Dņepru un tāspietekām sāka iebrukt slāvi.[1] 7. gadsimtā tobrīd jau Dņepras rietumu krastu ieņēmušie slāvi iebruka arī baltu zemēs otrpus Dņeprai.[4] Kopš 7. un 8. gadsimta Dņepras baltu valodas un kultūras slāviskošanu paātrinājaRutēnijā dzīvojošo daudzvalodīgo cilšu pievēršanakristietībai.[4] 9. gadsimta sākumā lielākā daļa Dņepras augšteces iedzīvotāju joprojām bija balti, bet slāvi galvenokārt bija apmetušies vien apGņezdovu.[11]
Daļa pētnieku uzskata, ka pēcKijivas Krievzemes kristīšanas 988. gadā daļa Dņepras baltu devās rietumu virzienā un ieplūdalietuvjos unlatgaļos.[4] 9. un 10. gadsimtā lielāko daļu Dņepras baltu no pārējiem baltiem bija atšķēluši uz ziemeļiem gar Dņepras krastiem migrējošie slāvi.[4] 11. un 12. gadsimtā no Dņepras baltiem saglabājusies bija vienaustrumgalindi.[2]Lietuviešu valodnieksZigms Zinkevičs uzskata, ka Dņepras un pārējiem uz austrumiem no mūsdienuLatvijas unLietuvas dzīvojošajiem baltiem bija nozīmīga loma atsevišķaaustrumslāvu valodu atzara izveidē.[1]
Daļa pētnieki uzskata, ka viena no Dņepras baltu pagāniskās ticības sastāvdaļām esot bijusi arlāča galvām rotātutotēmstabu pielūgsme.[12]