Salāti ir izturīgs augs, un tos parasti audzē sezonāli, lai gan tiem ir nepieciešama samērā zematemperatūra, lai nesāktu agriziedēt. Salāti ir vieni no pirmajiem kultūraugiem, kurus sējpavasarī. Atkarībā no šķirnes, salātus sēj, kad gaisa temperatūra ir no 5 °C līdz 25 °C. Ik pēc 10—14 dienāmsalātus var sēt atkārtoti, nodrošinot ražas nepārtrauktību. Siltajosvasaras mēnešos tos nesēj, savukārt uz vasaras beigām atkal var sēt, iegūstot ražu nu jau vēsajās, salātiem piemērotajāsrudens dienās.
Salātus pavasaros un rudeņos sēj vietās, kur tie var saņemt saules gaismu, savukārt vasaras mēnešos salātus labāk sēt daļējā noēnojumā, kas nodrošinātu pret pārlieku un salātiem nevajadzīgu karstumu.
Viena no iecienītākajām salātu šķirnēm ir Batāvijas salāti. Iecienīti ir arī kraukšķīgie jeb ledus (ice berg) galviņsalāti. Vēl lielā cieņā ir romiešu salāti, frillices salāti,Lollo Rosa šķirnes salāti, ozollapu salāti, mīkstie jeb sviestainie galviņsalāti un Salanova tipa salāti.[1]
| 10 lielākās salātu audzētājvalstis 2019. gadā[2] |
|---|
| Valsts | Novāktā raža
(tonnas) | Procenti no
pasaules ražas |
|---|
 Ķīna | 16 310 175 | 56,0% |
 ASV | 3 688 520 | 12,7% |
 Indija | 1 262 702 | 4,3% |
 Spānija | 1 009 810 | 3,5% |
 Itālija | 758 980 | 2,6% |
 Japāna | 582 416 | 2,0% |
 Irāna | 547 590 | 1,9% |
 Beļģija | 527 250 | 1,8% |
 Meksika | 515 647 | 1,8% |
 Turcija | 499 766 | 1,7% |
 Pasaule | 29 134 653 | 100% |
|---|
Vislielākā salātu raža tiek iegūtaĶīnā. 2019. gadā Ķīnā tika novākti 16,3 miljoni tonnu salātu.[2] Nākamās lielākās salātu audzētājvalstis irAmerikas Savienotās Valstis (3,89 miljoni tonnu),Indija (1,26 miljoni tonnu) unSpānija (1,01 miljons tonnu).[2]
.jpg)
.jpg)
