PēcOtrā Ziemeļu kara ar Zviedriju 1658. gadā Dānija bija spiesta atdot taiSkones provinci, bet 1814. gadā kā zaudētāja Napoleona karos bija spiesta atdot Zviedrijai Norvēģiju. 1864. gadā pēcOtrā Šlēsvigas kara Dānija bija spiesta atdot Šlēsvigu un HolšteinuPrūsijai.Pirmajā pasaules karā Dānija bija neitrāla, bet pēc kara beigām notikušāplebiscīta saņēma Šlēsvigas ziemeļu daļu (tagad — Dienvidjitlande).Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 9. aprīlīVācija okupēja Dāniju.
Pēc kara beigām 1949. gadā Dānija kļuva par vienu noNATO dibinātājvalstīm un 1973. gada 1. janvārī tā kļuva parEiropas Kopienas (Eiropas Savienības priekšteces) dalībvalsti.
Dānijas teritorijas lielāko daļu (70%) aizņemJitlandes pussala, kura 340 km uz ziemeļiem no Vācijas robežas iestiepjas Ziemeļjūrā.[3] Pusi krasta līnijas garuma veido salas. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas, kuras aizņem 2/5 no valsts platības, un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas irZēlande,Fīna,Lollande unBornholma. Dānijai pieder arī tās bijušās kolonijas, kuras pašlaik ir autonomas Dānijas sastāvdaļas — pasaulē lielākā salaGrenlande unFēru salas.[2]
Dānijas teritorija ir viena no zemākajām un līdzenākajām pasaulē. Gandrīz visa valsts teritorija atrodas vidēji 30 metrus virs jūras līmeņa.[3] Dānijas augstākā virsotne ir tikai 173 m augsta, bet zemākā vieta atrodas 7 metrus zem jūras līmeņa. Dānijas rietumu un ziemeļrietumu piekraste ir maz izrobota, bet austrumu piekrastē ir daudz juras līču. Vietām Jitlandes pussalā iestiepjasfjordi, kas veido blīvu, taču gandrīz nekuģojamu upju tīklu. Lielākais fjords ir Limfjords, kurš atrodas Jitlandes ziemeļrietumu daļā. Dānijā ir arī daudz purvu, no kuriem liela daļa mūsdienās ir nosusināti, ir daudz mazu ezeru, it sevišķi Jitlandes rietumu daļā.[2]
Dānijas platlapju mežus izganīja, tāpēc no 18. līdz 19. gadsimtam tika stādīti jauni meži, kas galvenokārt ir egļu. kā arī skābaržu un ozolu meži. Lielākie mežu masīvi ir rietumu un ziemeļu Jitlandes pussalā. Meži aizņem 11% valsts teritorijas. Dānijā ir gan velēnu podzolētās, gan aluviālās, gan mežu brūnās augsnes, bet 3/4 valsts platības aizņem tīrumi — cilvēka pārveidotas augsnes un augu valsts, ir izveidojusies kultūrainava, kurā ir maz dabisko sastāvdaļu.[2]
Dānijā valda mērens klimats. Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna un siltāsGolfa straumes ietekme, ko atnes mērenajos platuma grādos valdošie vēji, padara vasaru vēsāku, ziemu maigāku, bet laiku — miglaināku, tādēļ ziemā vidējā temperatūra ir ap 0 °C, bet vasarā ap 16,6 °C.[2]
Dānija ir konstitucionālā monarhija. Tajā ir pārstāvības parlamentārā sistēma, kurā valdības vadītājs ir premjerministrs, bet valsts galva — monarhs, kura rokās oficiāli ir izpildvara, lai gan faktiski tā pienākumi ir tikai reprezentatīvi un ceremoniāli.[4] Pašreizējais karalisFrederiks X troni mantoja no savas mātesMargrētes II 2024. gadā. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam Folketingam ar 179 deputātu vietām, kas tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās uz četru gadu termiņu. Tiesu vara pieder Augstākajai tiesai, kuras tiesnešus uz mūžu ieceļ monarhs.[5]
Politiskā sistēma, kas apvieno parlamentāro demokrātiju un konstitucionālo monarhiju, Dānijā pastāv kopš 1901. gada. Tā pārdzīvojusi iekšpolitisko spriedzi t.s. Lieldienu krīzes laikā 1920. gadā, kad valdība noraidīja karaļa aicinājumu sarīkot jaunas vēlēšanas, un nacistu okupāciju no 1940. līdz 1945. gadam. Pašreizējā konstitūcija kopš tās pieņemšanas 1953. gadā palikusi nemainīga.[6]
Dāņu tautības iedzīvotāju īpatsvars Dānijas reģionos 2021. gadā
Dānija ir apdzīvota jau tūkstošiem gadu. Nosaukumu tā ieguvusi noģermāņu cilts — dāņiem, kuri apdzīvojaSkones pussalu mūsdienu Zviedrijā un Dānijas salas. 2022. gadā Dānijā dzīvoja 5,91 miljons iedzīvotāju, kas ir aptuveni 4 reizes vairāk nekā 19. gadsimta vidū. Lielaisdabiskais pieaugums izskaidrojams ar lieludzimstību un mirstības, tai skaitā arī bērnu mirstības, samazināšanos, pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai. Emigrantu skaits no Dānijas uzASV 19. gadsimtā bija neliels — aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija lielāks kā 30. gados, jo samazinājās mirstība. Pēdējo gadu laikā, palielinoties vecu cilvēku skaitam, pieaug mirstība, bet dzimstība samazinās. Zīdaiņu mirstība Dānijā ir līdzīga kā citur Ziemeļu un Rietumeiropā.[2]
2/3 iedzīvotāju dzīvo salās, un visvairāk apdzīvota ir Zēlandes sala. Tā aizņem 16% valsts platības, un tajā dzīvo 2/5 Dānijas iedzīvotāju. Zēlandē vidējais iedzīvotāju blīvums ir 300 cilv./km². Vismazākais iedzīvotāju blīvums ir Jitlandes rietumos, kur vidējais iedzīvotāju blīvums ir 55—56 cilv./km². Dānijā kopumā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 120 cilv.km².[2] Lielākā daļa Dānijas iedzīvotāju (86%) ir dāņi. Vairākums jeb aptuveni 90% dāņu dzīvo Dānijā, aptuveni 6% — ASV un gandrīz 2% Kanādā. Mūsdienās Dienvidjitlandē — Ziemeļšlēsvigā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši vāciešu. Trijās Dānijai piederošajās salās dzīvo ap 3 tūkstoši frīzu, Fēru salās — ap 50 tūkstošu fēru un Grenlandē — ap 55 tūkstošuinuītu. Dānijā dzīvo arī ap 10 tūkstošuzviedru un aptuveni tikpat daudznorvēģu. Valstī ir neliels skaitsturku,irākiešu,irāņu,pakistāņu,somāliešu, kā arī imigrantu no kādreizējāsDienvidslāvijas.[3]
Dānijai ir attīstīta rūpniecība, kurā tiek izmantotasaugstās tehnoloģijas, un attīstīts lauksaimniecības sektors. Valsts un valdība rūpējas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem augstu sociālo garantiju un dzīves līmeni.[5]
Dānijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (21,5%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (19,3%) un rūpniecība (18,2%). 52% no Dānijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (14% Vācijā un 9% Zviedrijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (11%) un Norvēģija (6%). 69% importa ir no ES dalībvalstīm (22% no Vācijas, 13% no Zviedrijas un 9% no Nīderlandes), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (8%) un Norvēģija (4%).[4]
_(cropped).jpg)
