Cietviela irviela, kura ir cietāagregātstāvoklī. Jau kopšcivilizācijas aizsākumiem no cietvielām izgatavo visus sadzīvē lietotos priekšmetus undarbarīkus. Šodien daudzas cietvielas ar vajadzīgajām īpašībām veido arī mākslīgi. Cietvielu pētniecība ir izveidojusies par plašu un patstāvīgu zinātni —cietvielu fiziku.
Cietvielām ir noteikta forma un tās telpā aizņem vietu jeb tilpumu. Tajās starp atomiem darbojas stipri spēki (stiprāki kā šķidrumos un gāzēs), kuri notur daļiņas tuvu citu citai. Cietvielām ir noteikta robežvirsma, kas tās atdala no apkārtnes un veido vielas formu. Cietu ķermeni var raksturot ar formu, izmēriem, tilpumu, masu u.c. raksturlielumiem.
Amorfām vielām nav noteiktas struktūras — to molekulas ir izvietotas haotiski —kā pagadās. Amorfas vielas irstikls,parafīns,vasks,piķis,sveķi,dzintars, dažādasplastmasas. Amorfām vielām daudzas īpašības ir tādas pašas kāšķidrumam. Piemēram, siltā vietā nolikts piķa gabals lēnām saplacinās un izplūst.
Cietība irvielas spēja pretoties kāda cita ķermeņa iedarbībai. Vielascietību noskaidro, iespiežot tajā vai ieskrāpējot to ar kādu citu vielu.
Par piemēru ņemsimābolu,koka skaidu,svina gabaliņu,skārda loksnīti,stikla lausku un mēģināsim tos sagriezt ar kabatas nažatērauda asmeni. Ābolu un koku griezt ir viegli, svinu — jau grūtāk, dzelzi izdodas tikai ieskrambāt, bet stiklu saskrāpēt ir tikpat kā neiespējami. Vielas, no kurām sastāv šie dažādie priekšmeti, atšķiras pēccietības.
Ja divas cietasvielas salīdzina pēccietības, tad par cietāku uzskata to, ar kuru var saskrāpēt otru vielu. Aptuvenai cietības novērtēšanai izmantoMosa skalu.
Izturība ir cietas vielas spēja pretoties sagrūšanai.
Cietvielas ar lieluizturību izmantomašīnbūvē,celtniecībā un citur, veidojot konstrukcijas, kurām jāiztur noteikta slodze.
Katram materiālam ir sava izturības robeža, kuru pārsniedzot materiāls sabrūk — satrūkst, saplīst. Turklāt svarīgs ir arī slogošanas veids. Vieni materiāli ir izturīgi, ja tos stiepj, bet nepieļauj, ka tos pārāk daudz liec.
Ja materiāls sabrūk jau ļoti niecīgas deformācijas dēļ, tad tas ir trausls. Tāds, piemēram, irstikls. Katram zināms, ka stikla rūti gandrīz nemaz nedrīkst liekt. Šādas deformācijas parastais logu stikls neiztur. Trausla irkeramika — apdedzinātimāla trauki, kā arī daudzaskristāliskas vielas.
