| Cefalokarīdas | |
|---|---|
_001.jpeg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Cefalokarīdas (Cephalocarida) |
| Iedalījums | |
 Cefalokarīdas Vikikrātuvē | |
Cefalokarīdas (Cephalocarida) ir sīku un primitīvu jūrasvēžveidīgoklase, kurai pašlaik ir zināmas 12 sugas. Pirmo reizi tās 1955. gadā aprakstījaASV zoologsHovards Laurenss Sanderss no ASVLongailendas līčadūņainās grunts, taču vēlāk šīs klases pārstāvji tika atrasti arīKlusā okeāna ziemeļu un dienvidu reģionos, bet nesen patVidusjūrā. Šie vēžveidīgie ir konstatēti dziļumos nosublitorāles līdzbatiālei.Fosilās formas nav konstatētas.
Cefalokarīdas ir ļoti sīki (2—3 mm gari) vēžveidīgie ar izstieptu ķermeni.Galva ir liela un nav saaugusi arkrūšu segmentiem. Tās aizmugurējā mala no mugurpuses sedz pirmo krūšu segmentu. Pēc galvas uzbūves cefalokarīdas veido starpposmu starpžaunkājvēžiem, kuriem galva nesaaug, un citiem vēžveidīgajiem (piemēram,airkājvēžiem), kuriem galva ir saaugusi ar pirmo krūšu segmentu. Uz galvas ir divi antenu pāri,mandibulas un diviekstremitāšu pāri, līdzīgi kā krūšu segmentiem.Acu nav. Krūšu nodalījumu veido vienveidīgi segmenti ar tipiskām daudzfunkcionālām ekstremitātēm. Šī īpašība cefalokarīdas tuvina žaunkājvēžiem. Taču cefalokarīdu ekstremitātes, acīmredzot, ir tuvas vēžveidīgo ekstremitāšu sākotnējam tipam, jo tām ir labi attīstīti posmotieekzopodīts unendopodīts, betžaunu izaugums ir neliels. Tikai divos pēdējos krūšu dzimumsegmentos kājiņas ir reducētas. Primitīvisms cefalokarīdām parādās arī antenu izvietojumā (aizmugurējās antenas atrodas aiz mutes) unžokļu uzbūves līdzībā ar krūšu kājām. Visiem citiem vēžveidīgajiem pēdējās divas galvas ekstremitātes parasti pārveidojas apakšžokļos jebmaksillās. Un pirmie krūšu kāju pāri nav pārveidojušiesžokļkājās. Proporcionāli ir attīstītas krūtis (10 segmenti) unvēders (9 segmenti untelsons ar gariemfurkālajiem zariem). Tādējādi cefalokarīdas ir saglabājušas daudzas pazīmes, kas būtu raksturīgas vēžveidīgo senčiem.
Cefalokarīdas ir sastopamas noplūdmaiņu zonas līdz 1500 m dziļumam visu veidu nogulumos. Tās barojas ar jūrasdetrītu. Lai piegādātu barības daļiņas, tās ar krūšu kājiņām ģenerē ūdens plūsmu, līdzīgi kā žaunkājvēži vaiaugstākie vēži. Tālāk barības daļiņas virzās uz priekšu pa ventrālo vagu, kas iet uz mutes aparātu.
Neskatoties uz to, ka reizēm tiek pieminēta arī otra dzimta LightiellidaeJones, 1961, visas cefalokarīdas (ap 12 sugām) parasti apvieno vienā dzimtā —Hutchinsoniellidae, vienā kārtāBrachypoda un piecās ģintīs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Cefalokarīdas.