Burgenlande gadsimtu gaitā piederējusi dažādām valstīm un tautām, bet tā ir vienīgāAustrijas teritorija, kas nekad nav bijusiSvētās Romas impērijas,Vācu Konfederācijas vaiCisleitānijas daļa. Jau kopšRomas Impērijas laikiem piederējusiPannonijai. Pirmieģermāņi, kas ieceļoja šajā teritorijā, bijaostgoti ap 380. gadu, kas kļuva parRomas sabiedrotajiem. 5. gadsimtā ostgotu zemi iekarojahuņņi, bet pēc tam izveidojās neatkarīga ostgotu karaliste. Vēlākos laikos tagadējā Burgenlande nonācaLombardijas,avāru,Samo unFrankijas pakļautībā, bet no 1043. gada tās nonācaUngārijas sastāvā, bet no 1440. gada —Hābsburgu impērijā.
1910. gadaAustroungārijas tautas skatīšanas laikā tagadējās Burgenlandes teritorijā 74% iedzīvotāju bija vāciski runājoši, 15% — horvātiski, bet 9% — ungāriski. Pēc Austroungārijas sadalīšanās, pretēji Ungārijas centieniem, 1921. gadā Burgenlande nonāca Austrijas sastāvā. PēcAnšlusa 1938. gadā Burgenlandes zeme tika likvidēta un pievienotaLejasdonavai unŠtīrijai. Atjaunota 1945. gadāPadomjuokupācijas zonā.