Bukovina (rumāņu:Bucovina,ukraiņu:Буковина) ir vēsturisks reģions, kas mūsdienās atrodasRumānijas unUkrainas teritorijās.[1] Reģiona nosaukums radies 1775. gadā, kad austrieši savu jauniegūto provinci nosauca par Dižskābaržu zemi (poļu un ukraiņu valodā dižskābardisbuk).
Reģiona vēsture cieši saistīta ar viduslaikuMoldāvijas kņazistes vēsturi, kuras galvaspilsēta no 1385. līdz 1572. gadam atradāsSučavā. Šajos gadsimtos reģionu vairākkārt mēģināja iekarot poļi, līdz Moldāvija nonācaOsmaņu impērijas pakļautībā. Kā atlīdzību par palīdzību Krievijaikrievu-turku karā krievu armijas 1769. gadā iekarotos Moldāvijas ziemeļus 1774. ieguvaAustrijas erchercogistes valdnieki, kuriem bija nepieciešama teritorija, kas savienotuGalīciju unTransilvāniju. Bukovinu sākotnēji pievienojaGalīcijas un Lodomērijas Karalistei, bet 1849. gada 4. martā izveidoja atsevišķuBukovinas hercogisti. Austriešu varas laikā tika attīstīta un uzplauka Černovica (Čerņivci), kas kļuva par izglītības un komercijas centru. 19. gadsimtā reģiona ziemeļos aizvien vairāk ieplūdarutēņi (ukraiņi) ungucuļi, bet dienvidos joprojām vairākumā bijarumāņi. Pilsētās dominējavācieši,poļi unebreji. 1910. gada tautas skaitīšana uzrādīja, ka Bukovinā dzīvo 800 198 cilvēki, no kuriem 38,88% bija rutēņi, 34,38% rumāņi, 21,24% vācieši un ebreji, 4,55% poļi un 1,31%ungāri.
Bukovinas dalījums pēc 1940. gada okupācijas
Putnas klosteris
Černovica
1878. gadā izveidotāRumānijas Karaliste vēlējās iegūt arī Bukovinu, ar kuru cieši bija saistīta valsts vēsture un kultūra. Kā pretnostatījumu vietējo rumāņu nacionālismam austrieši atbalstīja ukraiņu stāvokli reģionā. IzmantojotAustroungārijas sabrukumu 1918. gadā, Bukovinas ziemeļus vēlējās iegūt īslaicīgi pastāvējusīRietumukrainas Tautas Republika, taču šeit ienāca rumāņu karaspēks un reģionu pasludināja par pievienotu Rumānijai.
1940. gada 28. jūnijā PSRS izvirzīja ultimātu Rumānijai cedētBesarābiju (kur izveidojasMoldāvijas PSR) un Bukovinas ziemeļus, kurus iekļāva Ukrainas PSR sastāvā. Līdzīgi kā okupētajās Baltijas valstīs, 1940. un 1941. gadā uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju, galvenokārt rumāņus. Uz Rumāniju bēgošos zemniekus apšāva padomju robežsargi. Uzreiz pēc okupācijas 45 000 Bukovinas vāciešu pārcēlās uz dzīvinacistiskās Vācijas okupētajā Polijā. SākotiesVācijas-PSRS karam, Rumānijas karaspēks atguva Bukovinas ziemeļus. Kara laikā rumāņu un vācu karaspēks nogalināja apmēram pusi no šeit dzīvojošajiem ebrejiem.
1944. gadāSarkanā armija atgriezās, un Bukovinas ziemeļus kāČerņivcu apgabalu atkal iekļāvaUkrainas PSR sastāvā, ko apstiprināja arī 1947. gada Parīzes miera līgums starp Rumāniju un PSRS. Reģionā dzīvojošos rumāņus atkal pakļāva represijām. No šejienes uzPolijas Tautas Republiku aizbēga arī vairāk nekā 8000 etniskie poļi un 2000 ebreji. Bukovinas dienvidi arī turpmāk palikaRumānijas Tautas Republikas un mūsdienu Rumānijas kontrolē. Mūsdienās Bukovinas ziemeļos dominē ukraiņi ar nelielu rumāņu minoritāti, kamēr dienvidos gandrīz pilnībā rumāņi.
