Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Brocēni

Vikipēdijas lapa
Brocēni
Novada pilsēta
Karogs: Brocēni
Karogs
Ģerbonis: Brocēni
Ģerbonis
Brocēni (Latvija)
Brocēni
Brocēni
Koordinātas:56°40′48″N22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E /56.68000; 22.56833Koordinātas:56°40′48″N22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E /56.68000; 22.56833
ValstsKarogs: Latvija Latvija
NovadsSaldus novads
Pilsētas tiesībaskopš1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu:Berghof
Administrācija
 • Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītājaKarīna Ciesmane
Platība[1]
 • Kopējā8,4 km2
 • sauszeme8,3 km2
 • ūdens0,1 km2
Iedzīvotāji(2024)[2]
 • kopā2 834
 • blīvums340,2 iedz./km2
Laika joslaEET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST)EEST (UTC+3)
Pasta indeksiLV-3851; LV-3801
Brocēni Vikikrātuvē

Brocēni ir pilsētaKurzemē,Saldus novadā. IzvietojusiesCieceres ezera ziemeļaustrumu krastā pie autoceļaA9 unRīgas — Liepājas dzelzceļa.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Pilsēta sāka veidoties1938. gadā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statuss kopš 1950. gada,[4] pilsētas tiesības no1992. gada.

Cementa un šīfera kombināts

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

1920. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgāskaļķakmens iegulasCieceres ezera krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātāRīgas cementa fabrikas H. H. Šmita akciju sabiedrība[5] (A/S Ch. Schmit) šeit ieguva izejvielas.1936. gadā Šmita firma uzsākacementa fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmuF. L. Smith. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvētsdzelzceļš. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne —šīfera fabrika.PēcLatvijas okupācijas fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā, kurā ietilpa arī Brocēnu kaļķu rūpnīca un ķieģeļu rūpnīca "Saldus". Tagadējā šīfera ceha vietāOtrā pasaules kara laikā atradusieskoncentrācijas nometne.

2005. gadā uzņēmumu un to pārvaldošoRMC grupu iegādājās Meksikas cementa ražošanas koncernsCemex, un 2010. gadā rūpnīca tika modernizēta. 2019. gadā kombinātu noCemex, tāpat kā visus koncerna īpašumus Baltijas un Ziemeļvalstīs, nopirka Vācijas uzņēmumsSchwenk Zement(de).[6]

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19591 985—    
19703 297+4.72%
19793 442+0.48%
19893 724+0.79%
20003 519−0.51%
20103 433−0.25%
GadsIedz.±% g.p.
20113 376−1.66%
20123 278−2.90%
20133 243−1.07%
20143 203−1.23%
20153 173−0.94%
20163 134−1.23%
GadsIedz.±% g.p.
20173 075−1.88%
20183 117+1.37%
20193 144+0.87%
20203 149+0.16%
20213 146−0.10%
20223 083−2.00%

Etniskā struktūra

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
GadsKopāLatviešiKrieviBaltkrieviUkraiņiPoļiLietuviešiCiti
198937242279 (61,2%)864 (23,2%)216 (5,8%)153 (4,1%)52 (1,4%)93 (2,5%)67 (1,8%)
200035192351 (67%)680 (19%)197 (6%)113 (3%)42 (1%)84 (2%)52 (2%)
201130832311 (75%)434 (14%)136 (4,4%)76 (2,5%)25 (0,8%)67 (2,2%)34 (1,1%)
202125702086 (76%)365 (13%)99 (4%)52 (2%)26 (1%)70 (3%)52 (2%)

Klimats

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā.

Transports

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Galvenie pilsētas autoceļi irA9 (Rīga—Liepāja) unP109 (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi irV1152 (Bērzi—Brocēnu stacija) unV1156 (Brocēni—Namiķi). Caur Brocēniem iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, betBrocēnu stacijā pasažieru vilcieni nepietur.

Attēli

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  • Dzelzceļa stacija.
    Dzelzceļa stacija.
  • Kultūras centrs.
    Kultūras centrs.
  • Cieceres ezers.
    Cieceres ezers.
  • Ūdenstornis.
    Ūdenstornis.
  • Skats uz Brocēniem pār ezeru.
    Skats uz Brocēniem pār ezeru.

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. 1,01,1«Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. 2,02,1«Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Latvijas PSR mazā enciklopēdija.1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  265. lpp.
  5. Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartīte[novecojusi saite]
  6. SCHWENK Zement KG.«Cementa ražošanas vēsture Brocēnos».SCHWENK Latvija (lv-LV). Skatīts:2024-02-01.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arLatvijas ģeogrāfiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Pilsētas
Pagasti
Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija;1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
 
Vēsturiskā administratīvā piederība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Brocēni&oldid=4178825"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp