| Brinza | |
|---|---|
 | |
| Reģions | Austrumeiropa |
| Piena veids | govs, kazas, aitas |
Brinza ir siera veids, kas izgatavots no govs, kazas vai aitaspiena. Tas ir īpaši populārsAustrumeiropas unBalkānu reģionos.
Vārds ''brinza'' ir aizgūts no rumāņu valodas ''brânză'', kur tas nozīmē ''siers''. Šī vārda izcelsme nav līdz galam skaidra: saskaņā ar vienu versiju tas cēlies no pirmsindoeiropiešu substrāta, saskaņā ar citu — tas ir atvasināts no albāņu (për)brëndësa-t (''iekšpuse'', ''jēra vēdera iekšējā odere, ko izmanto siera gatavošanai''), kas saistīts arbrënda ('iekšpuse').
Brinzas vēsture ir cieši saistīta arnomadu tautu dzīvesveidu. Pirmās atsauces uz līdzīga tipa sieru datējamas ar 9. gadsimtu, kadKarpatu kalnu reģionā dzīvojošie gani sāka izmantot piena fermentāciju, lai saglabātu pārtiku ilgstošam laikam. 14. gadsimtā, pateicoties Vladislavam I,Moldovas hercogiste noteica pirmos likumus, kas regulēja brinzas ražošanu un tirdzniecību, kas uzsver šī siera nozīmīgumu reģionā.
Mūsdienās brinza ir populāra dažādās valstīs, tostarpRumānijā,Slovākijā,Ukrainā unPolijā. Rumānijā to bieži sauc par nacionālo ēdienu un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos ēdienos, piemēram, pīrāgos.
Brinza gatavošanā galvenokārt izmanto govs, kazas vai aitas pienu.[1] Katra piena veida izvēle ietekmē siera garšu un konsistenci. Kazas un aitas piena brinza parasti ir intensīvāka un aromātiskāka, savukārt govs piena brinza ir maigāka un krēmīgāka.
Ražošanas process sākas ar svaiga piena pasterizāciju, kas tiek uzkarsēts līdz aptuveni 72 °C, lai iznīcinātu mikroorganismus un pagarinātu produkta derīguma termiņu. Pēc tam pievieno siera raugu, kas veicina piena koagulāciju. Kad piens ir sarecējis, iegūto masu sagriež kubiņos, lai atdalītu sūkalas. Šīs sūkalas vēlāk nosusina, un atlikušā siera masa tiek veidota un sālināta. Tradicionāli brinza tiek uzglabāta sālsūdenī, kas ne tikai uzlabo garšu, bet arī pagarina siera derīguma termiņu. Sāļuma līmenis brinzā var būt dažāds, taču parasti tas nepārsniedz 4—5 %, kas nodrošina harmonisku garšu.
Brinza uzturvērtība ir ievērojama. Tā ir bagāta arolbaltumvielām (vidēji 15—20 g uz 100 g),kalciju (300—500 mg) un B grupas vitamīniem. Turklāt tajā ir zemsogļhidrātu saturs, kas padara to piemērotu cilvēkiem ar zemu ogļhidrātu diētu.[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Brinza.
|