Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burtsG simbolizēģeometrijas zinātni.Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" noBible moralisée (13. gadsimts).
Brīvmūrniecība, arīBrīvmūrnieku ordenis,masonu jebfrankmasonu (nofranču:franc — 'brīvs',maçon — 'mūrnieks')kustība, ir saskaņā arbrālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgimorāles,ētikas,filosofijas,metafizikas principi unideāli.
Brīvmūrniecības vēsturē mēdz nošķirt divus posmus — pirms un pēcAnglijas lielložas izveidošanas 1717. gadā. Pirmā jeb agrīnā posma brīvmūrniecībasvēsture nav īsti skaidra. Pārbaudīti zinātniski fakti šeit mijas arleģendām,alegorijām,ticējumiem un nepierādītāmteorijām.[1] Tā par brīvmūrniecības atskaites punktu nereti tiek pieņemts ķēniņaZālamana tempļa[2] būvniecības laiks. Brīvmūrniecības izveidošanos mēdz saistīt arī arTempliešu ordeni,[3] kura nosaukums arī cēlies no Zālamana tempļa, un arī daudzi šī ordeņa likteņa pavērsieni ar to ir saistīti.
Savukārt otro vēstures posmu līdz pat mūsdienām varētu apzīmēt kā apzinātu brīvmūrniecības instituēšanas sākumu, un tas ir samērā labi dokumentēts un aprakstīts. Informācija par brīvmūrnieku ložām un to darbību mūsdienās ir pieejama daudzos drukātos un elektroniskos ziņu avotos, tai skaitā arī Latvijā.[4] Sabiedrībā vienmēr ir bijusi noteikta interese parbrīvmūrnieku sarakstiem un ir pat izdotas veselas grāmatas ar šādiem uzskaitījumiem.
20. gadsimtā ar brīvmūrnieku vārdu saistās 80. gadosItālijā plašu publicitāti ieguvusī skandālu virkne saistībā ar neregulāro ložu"P-2", kad atklātībā nāca šīs ložas saistība armafiju, valsts amatpersonukorupciju un nevēlamu personu nogalināšanu.Regulārā brīvmūrniecība krasi vēršas pret šādām „kaktu ložām”, kas netiek uzskatītas par brīvmūrnieku kustības sastāvdaļu.
Viens no galvenajiem brīvmūrniecības principiem irAugstākās būtības atzīšana, kā arī brīvmūrniekutradīciju,rituālu unprocedūru saistība ar to.Reliģijā augstākā būtība nav nekas cits, kāDievs. Taču brīvmūrniecībā Augstākā būtība netiek tieši identificēta ar Dievu teoloģiskajā (Bībeles) izpratnē. Augstākā būtība ir daudz plašāks, komplicētāks, drīzāk filosofisks, nekā teoloģisks jēdziens. Galvenā saikne ar reliģiju šeit saglabājas morāles un ētikas aspektā. Savukārt Augstākā būtība atklājas kāDižais Pasaules Arhitekts (arī Lielais Visuma Celtnieks), kas var būt ganDievs, gan Pasaules kārtība, kuras izcelsme cilvēkiem nav precīzi zināma, varbūt nav arī svarīga, bet kurā tie tic taisnīgumam, godam un citiem morāles un ētikas principiem, pieņemot tos kā absolūto patiesību un pakārtojot tiem savas domas un rīcību.
Lielo Visuma Celtnieku brīvmūrniecība redz kā tikumisku būtību, kas iedzimta katrā cilvēka dvēselē, tai pašā laikā atstājot pilnīgu uzskatu brīvību par šo Augstāko būtību, ļaujot katram cilvēkam veidot savu priekšstatu un tiekties uz to saskaņā tikai ar savu pārliecību.
Tādā veidā var teikt, ka brīvmūrniecība iet paralēlu ceļubaznīcai, taču ar to neidentificējas. Reliģiskajos jautājumos brīvmūrniecības vairums iestājas par ticības brīvību un cīnās pret šaurudogmatismu unsektantismu, tos uzskatot par vienu nosabiedrības sašķeltības un cilvēka cieņu pazemojošiem faktoriem.
Bez regulārās brīvmūrniecības pastāv arī tā saucamā liberālā brīvmūrniecība, kas vēsturiski saistīta ar Francijas Dižajiem Austrumiem (Grand Orient de France). Krievijas Impērijā pēc konstitucionālo reformu veikšanas 1912. gadā tika nodibinātsKrievijas Tautu Lielais Austrums, kura sastāvā viena loža darbojās arī Rīgā. Dižajiem Austrumiem piebiedroties var arī tie, kas sevi uzskata paragnostiķiem,ateistiem vaipanteistiem, daudzās liberālās brīvmūrniecības ložās uzņem gan vīriešus, gan sievietes.
Brīvmūrnieku pamata organizatoriskā vienība irloža. Mūsdienās brīvmūrnieku ložas apvieno pārsvarā izglītotus un attiecīgi iesvētītus cilvēkus. Par viņu galveno uzdevumu tiek uzskatīts kopīgi strādāt, lai tikumiski un garīgi pilnveidotu paši sevi un sabiedrību. Brīvmūrnieku darbība ir virzīta uz morāles sistēmas veidošanu, kas apslēpta alegorijās un atklājas simbolos. Var arī teikt, ka brīvmūrniecības uzdevums ir būtības likumu izzināšana, lai tos mērķtiecīgi pielietotu un ietekmētu cilvēci tāsevolūcijas garīgajā un tikumiskajā pilnveidošanas ceļā. Tik plašs mērķis brīvmūrniekiem liek saskarties ar daudzveidīgiem jautājumiem, piemēram, reliģiskajiem, filosofiskajiem, sociālajiem, morāles un patokulta un citiem jautājumiem.
Viens no svarīgākajiem brīvmūrniecības postulātiem uzsver, ka patiesība ir neuzvarams spēks tam, kurš prot tajā orientēties un rīkoties bez prātu aptumšojušās pārliecības un kaislībām. Brīvmūrnieku vidū var tikt uzņemts katrs bez īpašām ārējām atšķirībām — cilvēkam tikai jābūt iekšēji brīvam un ar labiem tikumiem. Galvenais nosacījums, lai kāds (meklētājs) tiktu uzņemts brīvmūrniecībā ir — krietns vīrs ar labu slavu, kurš vēlas pievienoties citiem sev līdzīgiem. Līdz ar to brīvmūrnieku vidu atrodami ganmonarhi un valdību pārstāvji, gan vienkārši strādnieki, gan bagāti, gan maznodrošināti. Taču viņi visi uzskata viens otru par līdzīgiem brāļiem.
Kā vienu no aktuālākajiem saviem uzdevumiem brīvmūrniecība uzskata veicināt izlīdzinošusintēzi starp reliģiju unzinātni, rast savstarpēju līdzsvaru starp sociālajām grupām. Lai radoši pildītu šo uzdevumu, brīvmūrnieku ložas parasti cenšas veidot mierīgu iekšējo atmosfēru, kur katram ir jāabstrahējas no savas oficiāli veicamās lomas ikdienas dzīvē. Taču, kā ložā, tā arī ikdienas dzīvē katrs brīvmūrnieks tiek aicināts kļūt par sociālu strādnieku kopīgo brīvmūrniecības mērķu labā.
Tāpat kā attiecībās ar reliģiju, brīvmūrniecība savos uzskatos nebalstās arī tikai uz zinātni. Līdztekus racionālo zināšanu izmantošanai, brīvmūrniecība ir pieņēmusi arī virkni okultisma elementu, tādu, kas likušies nepieciešami un noderīgi. Tā, atsevišķas brīvmūrnieku paražas un rituāla sastāvdaļas ietver sevī ceremoniālās maģijas pēdas. Piemēram, tradīcija veikt visai stingru pārbaudi jaunpienācējam ložā dažādu rituālu veidā, vai arī savienoties ķēdē sadotām rokām, simbolizējot brīvmūrniecības spēku un vienotību. Šādā ķēdē tiek mēģināts radīt pastiprinātuegregoru, tas ir — savienojoties tiek apvienots un pastiprināts katra ķēdē stāvošā atsevišķaispsihiskais spēks. Tai pat laikā brīvmūrniecība skaidro atšķirību starp rituālu reliģisko aspektu un maģijas rituālu. Pirmajā gadījumā cilvēks, no brīvmūrniecības viedokļa, kļūst par pasīvu būtniLielā sākuma priekšā un tas izpaužas lūgšanā. Taču maģija brīvmūrniecības interpretācijā ir ar zināšanu sistēmu saistīts rituāls, kas apliecina cieņu un godbijību Dižā Pasaules Arhitekta priekšā, vienlaicīgi attīstot garu un apslēptos dabas spēkus katrā indivīdā.
Sociāli politisko jautājumu sfērā brīvmūrniecība par savu uzdevumu uzskata harmoniskāk attīstīt atsevišķu cilvēku personību un ciešāk integrēt šīs personības vienotā sabiedriskā kolektīvā. Tas izpaužas arī vēsturiskajā brīvmūrniecības devīzē „Brīvība, Brālība, Vienlīdzība” (šo devīzi franču brīvmūrniecībā ieviesa pazīstamais franču mistiķisKlods De Sen-Martens 17. gadsimta beigās. Brīvmūrniecības sena devīze ir arī „Deus Meumque Jus”). Šī latīņu valodas devīze dažkārt tiek tulkota kā „Dievs un manas tiesības”. Taču tā jēga precīzāk būtu izsakāma kā „Dievs (arī taisnīgums) ir cilvēka tiesības”.[5]
Lai gan brīvmūrniecība kā vēsturiska parādība vienmēr bijusi attīstībā, atšķirībā nopolitiskāmpartijām, tā gadsimtu garumā nav ieguvusi kādas politisku programmas veidolu. Politiskās partijas brīvmūrniecība uzskata par pārejošām sabiedrības parādībām, kuru mūžs parasti ilgst tikai divus, trīs gadu desmitus. Brīvmūrniecība uzskata, ka tās platformai jāveidojas no mūžīgām cilvēces vērtībām, kuru pamats ir Absolūtā patiesība. Tikai formas ziņā tā tiek piemērota un ieviesta dzīvē atkarībā no laikmeta un valsts.
Līdz ar to brīvmūrniecība, atšķirībā no plašākā sabiedrībā visai izplatītiem uzskatiem, pastāv ārpus politikas un, saskaņā ar savām tradīcijām, iekšējo kārtību un rituālu, jebkura veida politiskas diskusijas un strīdi brīvmūrnieku ložās ir stingri aizliegti. Tā ir viena no galvenajām brīvmūrniecības iezīmēm. Tai pat laikā brīvmūrniecība ir bijusi un sagaidāms, ka arī nākotnē būs ievērojams faktors katras valsts sabiedriskajā dzīvē.
Kaut arī, ar ļoti labām idejām, brīvmūrniecība bieži ir sastapusies arī ar dažādiem šķēršļiem — viņu neviennozīmīgi uztveramo simboliku un rituālus, saistību ar dažādām apslēptām (tikai šauram lokam) organizācijām.
1779. un 1780. gadā Jelgavas ložās darbojāsAleksandrs Kaljostro, kas ieviesa savu oriģinālo Ēģiptes sistēmuMisraim rituālā.1790. gadāRīgas loža "Mazā pasaule" no Krievijas provinciālložas lielmeistaraIvana Jelagina saņēma Anglijas lielložas patentu un darbojās angļu rituālā.Franču revolūcijas iespaidā 1794. gadā Krievijas ķeizarieneKatrīna II saviem valstsvīriem brīvmūrniekiem darīja zināmu, ka tam vairs nav viņas piekrišanas. Lai gan nebija oficiāla aizlieguma, visas ložas Rīgā, Jelgavā, Aizputē un Liepājā brīvprātīgi apturēja savu darbību. 1796. gadā apturētās Jelgavas ložas bibliotēku nodevaJelgavas akadēmiskajai ģimnāzijai, kas 1800. gadā saturēja aptuveni 30 tūkstošus grāmatu. 1815. gadā Jelgavas loža atsāka darboties zviedru rituālā, pievienojoties Krievijas Impērijas lielložai “Astraea” 1818. gadā. Sakarā ar pamatotajām bažām par brīvmūrniecības politizācijuAleksandrs I 1822. gadā atkārtoti izdeva rīkojumu slēgt visas brīvmūrnieku ložas.Vairāki brīvmūrnieki, kas vēlāk tika nodēvēti pardekabristiem, izveidoja slepenās Ziemeļu un Dienvidu savienības. PēcDekabristu sacelšanās apspiešanas 1825. gadā līdz pat1905. gada revolūcijai nav ziņu par brīvmūrnieku darbību Latvijas teritorijā.1911. gadā tika nodibināts “Krievijas Tautu Lielais Austrums”, viena tam pakļauta loža darbojusies Rīgā.Pirmā pasaules kara laikā Liepājā kopš 1916. gada darbojās vācu militārā loža “Enkurs un zobens”, Jelgavā loža “Vācu zobens austrumos”, bet Rīgā “Hanziešu uzticība”. Pēc kara beigām 1921. gadā tika izveidotaLiepājas loža "Enkurs", 1924. gadāRīgas loža "Jāņuguns". Abas ložas slēdza pirmsvācbaltiešu izceļošanas.
1993. gadā atjaunojaložu "Jāņuguns", kas no 1996. gada darbojās Vācijas Apvienoto lielložu sastāvā, 1996. gadā reģistrēja "Brīvmūrniecības Atjaunošanas biedrību Latvijā". 2002. gadā atjaunoja Rīgas ložas "Ziemeļzvaigzne" (AFAM Vācijas lielložas rituālā) un "Pie Zobena" (Cinendorfa rituālā). 2002. gada nogalē Vācijas Apvienotās lielložas vienojās par Latvijas lielložas dibināšanu 2003. gada 8. martā. 2003. gada decembrī arī Anglijas Apvienotā lielloža atzina Latvijas lielložas regularitāti.[6]
2006. gadā tika atjaunotaRīgas loža "Apollo" (darbojas Emulācijas rituālā angliski), 2009. gadāLiepājas loža "Enkurs" (AFAM Feslera rituālā), 2014. gadāVentspils loža "Hanzas uzticība" (AFAM Vācijas lielložas rituālā) unRīgas loža "Mazā pasaule" (Feslera rituālā), 2017. gadāRīgas loža "Kastors" (Cinendorfa rituālā), 2020. gadā loža "Pie trim Latvijas zvaigznēm", loža"Pie trim kronētiem zobeniem", Vidzemes loža "Gaujas Gaisma" un pētniecības loža "Academia Petrina".[7] Līdztekus tam Rīgā kopš 2004. gada tika atvērta arī senā un akceptētā skotu rituāla (AASR) perfekcijas ložaClavis Rigensis, kapituls "Tempļa Pils", vēlāk areopāgs "Garlībs Merķelis", konsistorija "Johans Gotfrīds Herders", bet 2007. gadā tika iesvētīta AASR Augstākā Rāte.[8]
2005. gadā Francijas lielloža nodibināja savu "Apvienoto Latvijas lielložu" (franču:Grande Loge Unie de Lettonie) un perfekcijas ložu, kas ietilpst Eiropas Apvienoto lielložu konfederācijā (Confédération des Grandes Loges Unies d'Europe).2007. gadā arī Francijas Sieviešu lielloža (Grande Loge féminine de France) Rīgā nodibināja sieviešu ložu "Burvju Flauta" (La flûte enchantée), bet vēlāk Spānijas Sieviešu Lielie austrumi nodibināja savu sieviešu ložu "Rīta zvaigzne" (L'Etoile du matin).
2009. gadā Polijas Dižie Austrumi (Loże WWP) sadraudzībā ar Francijas Dižajiem Austrumiem dibināja Rīgas ložuMoria, kas 2015. gadā pievienojās 15 Eiropas Ložu Brālības Sadarbības Līgumam[9].2014. gadā Senais un Sākotnējais Memfisas-Micraima Rits Rīgas Austrumos nodibināja ložuMaat.[10] 2015. gadā tika iesvētīta Rīgas ložaAurora Balticum.[11] 2018. gada decembrī Latvijā uzsāka darbu Senā un Sākotnējā Memfisas-Misraima Rita Cienījamais Trīsstūris "Akhet" Nr. 132 Rīgas Austrumos.[12][13]
.jpg)
