Biodegviela irdegviela, kas tiek ražota noatjaunīgajiem resursiem, tādiem kābiomasa, augu eļļas, kā arī ražošanā izmantoti sadzīves un rūpniecībasatkritumi. Biodegviela tiek uzskatīta kā neitrāla attiecībā uzoglekļa dioksīda emisijām, kas rodas,degvielu sadedzinot. To līdzsvaro augi, jo tie augot absorbē oglekļa dioksīdu. Biodegvielu biežāk izmanto kā piedevu uz naftas bāzes radītai degvielai, lai samazinātu kaitīgo gāzu emisijas. Biomasas krājumu apjoms uz Zemes tiek vērtēts ap 18×1011 tonnām. Ar šādu biomasasenerģiju iespējams segt tikai nelielu daļu noenerģētikas pieprasījuma globālā griezumā. Augu biomasas izmantošana varētu palīdzēt risināt svarīgas problēmas, kas saistītas ar apkārtējās vides saudzēšanu.
Lai gan šobrīd Latvijā biodegviela netiek plaši izmantota, pasaulē arvien vairāk tiek domāts par dabai draudzīgiem enerģijas avotiem. Līdzīgi kā citāsEiropas Savienības valstīs, tika plānots, ka arī Latvijai līdz 2020. gadam transporta nozarē jāsasniedzatjaunīgās enerģijas 10% daļa. Tas ir diezgan augsts rādītājs, ņemot vērā to, ka 2011. gadā Latvija sasniedza 3,24% atjaunīgās enerģijas daļu transporta nozarē, 2012. gadā — 3,10% un 2013. gadā — 3,08%.[1]
Kopējā energoresursu patēriņa struktūra
Kā viens no skaidrojošajiem faktoriem ir tehnoloģiskie izaicinājumi, kā arī iedzīvotāju ieradumi, kas nosaka to, ka valstī galvenais pārvietošanās veids ir automašīnas. Šie faktori tiešā veidā ietekmē enerģijas patēriņa struktūru transporta nozarē.[2]
Lai sasniegtu noteiktās Eiropas Savienības kvotas, 2005. gadā Latvijā tika ieviests biodegvielas likums, kura mērķis ir veicināt biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot videi draudzīgu, piegādei drošu, atjaunīgu energoresursu izmantošanu.[3] Līdz ar toEkonomikas ministrija izveidoja Biodegvielas attīstības konsultatīvo padomi, kuras galvenais uzdevums ir koordinēt Biodegvielas likuma īstenošanā iesaistīto institūciju darbu.[4]
Visbiežāk pazīstamās pirmās paaudzes biodegvielas veidi ir bioetanols, biodīzeļdegviela unbiogāze.Rapšu eļļa Latvijā ir biodīzeļdegvielas ražošanas pamata sastāvdaļa. Biodīzeļdegviela tiek izmantota tikai no maija līdz septembrim (5 mēneši) klimata ierobežojumu dēļ, jo vēsākā laikā šī degviela sasalst. Saskaņā ar Eiropas biodīzeļdegvielas pārvaldes datiem biodīzeļdegvielas ražošanas jauda ir 156 000 tonnas (MT), bet faktiskā izmantošana 2015. gadā tiek lēsta 70 000 M. Arī Latvijā ir tikai viena lielāka biodegvielas stacija un dažas mazākas. Vēl viens biodegvielas paveids ir bioetanols, kuru ražo Latvijā ražo norudziem untritikāles.
Energoresursu patēriņš Latvijā dažādās nozarēs no 2005. gada līdz 2015. gadam
Bioetanola izmantošana Latvijā notiek mazā apjomā, pat mazākā apjomā nekāLietuvā. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju skaitu. Latvijā biogāzes staciju skaits ir lielāks nekā Lietuvā, bet šeit biogāze tiek ražota vienīgi elektroenerģijas ražošanai.[5]
Otrās paaudzes biodegviela (ražota no lauksaimniecības atliekām) Latvijā netiek ražota vai realizēta.[6]
Neviena no degvielas uzpildes stacijām Latvijā nepārdod 100% biodegvielu, bet mazumtirdzniecībā visu veidu degviela ietver vismaz 5% biodegvielas svešķermeņa.[7] Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums "Neste" privāto automašīnu vadītājiem un autoparka operatoriem piedāvā "Neste Pro Diesel" — dīzeļdegvielu, kurā ir vismaz 15% no atjaunojamās degvielas, kas ražota notaukvielām, atliekām un augu eļļām, kas klasificēta kā hidrogenēta augu eļļa.[8]
Daļa no Latvijā saražotās biodegvielas tiek eksportēta uz Mažeiķunaftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā, kur biodegviela tiek sajaukta arfosilo kurināmo (5% obligātais biodegvielas ieguvējs Latvijā) un pēc tam importēta atpakaļ realizācijai Latvijas tirgū.[9]
Pēc tam, kad Eiropas Savienība izvirzīja mērķi radīt videi draudzīgāku degvielu, Latvijas valdība pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt biodegvielas ražotājus laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam. Vietējā tirgus ražotāji izmantoja šo iespēju, ieguldot biodegvielas ražošanas procesā, tādēļ Latvijā bija 8 uzņēmumi, kas ražoja biodīzeļdegvielu.[10] Pēc 2010. gada šī atbalsta sistēma tika pārtraukta un minimālajam biodegvielas ražošanas apjomam tika ieviestas finansiālās palīdzības kvotas, kas nebija pietiekamas, lai atbalstītu biodegvielas ražotājus.
Pasaules biodegvielas tirgu negatīvi ietekmēja straujšnaftas cenu kritums. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc biodegvielas ražošana nav iespējama bez valsts finansiālā atbalsta. Ja ražotāji nesaņem atbalstu un kvotas, tad uzņēmums ir spiests bankrotēt.[11]
Tāpēc, ņemot vērā neorganizēto tiesību sistēmu un nepārprotamu attieksmi pret biodīzeļdegvielas ražošanas jomu, bez solītā finansējuma uzņēmumi bija spiesti pārtraukt savu darbību. Latvijas valdība atteicās subsidēt šo jomu un nebija definēti citi palīdzības mehānismi, piemēram, nodokļu atlaides, tāpēc tika atstāti tikai trīs uzņēmumi, kas varētu veikt ražošanu.[12] Mūsdienās "Bio-Venta" var pilnībā funkcionēt un reproducēt biodīzeļdegvielu. Pārējie divi ir "Latraps"[13] un "Mežrozīte", bet uzņēmumi ražo biodīzeļdegvielu kā blakusproduktu.
