Bidgošča (poļu:Bydgoszcz), vēsturiskā kontekstā dažkārt lietots vāciskais nosaukums Bromberga (vācu:Bromberg) irPolijas pilsēta valsts centrālajā daļā,Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrsBrdas upes krastos. Kopā arToruņu veido kopēju aglomerāciju. Pilsēta ir sens tirdzniecības centrs. Liela upes osta, jo atrodas pieVislas-Oderas kanāla.Līdz Otrajam pasaules karam Bidgoščā bija ievērojamavācu minoritāte. Stipri cietusiOtrā pasaules kara laikā, tomēr saglabājusies daļaeklektisma unjūgendstila apbūves.Jēkabpils sadarbības pilsēta.
Bidgoščā kopš 2004. gada atrodas viena noNATO bāzēm -Joint Force Training Centre.
Pilsēta pirmo reizi rakstiskos avotos ir minēta 1238. gadā, kā pils vieta. No 1331. gada līdz 1337. gadam pilsēta atradāsTeitoņu ordeņa pakļautībā. 1346. gadāPolijas karalisKazimirs Lielais piešķir Bidgoščai pilsētas tiesības.
No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Bidgošča bija liels graudu tirdzniecības centrs un viena no lielākajām pilsētām Polijā. 1657. gadā pilsētā tika noslēgtsBidgoščas līgums.
1772. gadā notiekPirmā Polijas dalīšana un Bidgošča nokļuvaPrūsijas Karalistes valdījumā. No 1773. gada līdz 1774. gadam notikaVislas-Oderas kanāla būvniecība.
1807. gada Bidgošča tika iekļautaVaršavas hercogistes sastāvā. Toties 1815. gadā pilsēta atkal nonāca Prūsijas Karalistes sastāvā kā autonomāsPoznaņas Lielhercogistes daļa. 1871. gadā Bidgošča tika iekļautaVācijas ImpērijasPoznaņas (Posenes) provincē.
No 1919. gada līdz 1918. gadam notikaLielpolijas sacelšanās un pilsēta kļuva parPolijas daļu. 1920. gadā Bidgoščas piederība Polijai tika apstiprināta arVersaļas līgumu.
1939. gada 3. septembrī notikaBidgoščas asiņainā svētdiena. No 1939. gada līdz 1945. gadam pilsēta tika tieši inkorporētaTrešajā reihā. Pēc 1945. gada visi vācu iedzīvotāji aizbēga uzVāciju vai tika nogalināti.
Bidgoščā jeb Brombergā ir dzimuši:
- Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum, 1907 - 2003) - vācu zoologs
- Jans Beleckis (Jan Bielecki, 1951 - ) - politiķis
- Zbigņevs Boņeks (Zbigniew Boniek, 1956 - ) - futbolists
- Joahims Fernavs (Joachim Fernau, 1909 - 1988) - vācu rakstnieks
- Jans Kulčiks (Jan Kulczyk, 1950 - ) - komersants
- Valters Leistikovs (Walter Leistikow, 1865 - 1908) - vācu gleznotājs
- Voicehs Lobodziņskis (Wojciech Łobodziński, 1982 - ) - futbolists
- Stefans Majevskis (Stefan Majewski, 1956 - ) - futbolists
- Eberhards fon Makenzens (Eberhard von Mackensen, 1889 - 1969) - vācu ģenerālis
- Marians Rejevskis (Marian Rejewski, 1905 - 1980) - matemātiķis
- Radoslavs Sikorskis (Radosław Sikorski, 1963 - ) - politiķis
- Silvestrs Šmids (Sylwester Szmyd, 1978 - ) - riteņbraucējs
- Eva Soviņska (Ewa Sowińska, 1944 - ) - politiķe
- Kurts Tanks (Kurt Tank, 1898 - 1983) - vācu avioinženieris
