Makroekonomiskā teorijā tiek definētas dažādās bezdarba formas.
Īslaicīgu un reizēm pat neizbēgamu bezdarbu sauc parfrikcionālo jebdabisko bezdarbu.[2] Frikcionālais bezdarbs rodas tāpēc, kadarba tirgus nepārtraukti mainās, informācija par darba iespējām ir nepilnīga un nepieciešams laiks, lai darba devēji un nenodarbinātie strādnieki atrastu cits citu. Pat tad, ja kopējais darba resursu daudzums ir nemainīgs, tā iekšienē notiek nepārtrauktas izmaiņas, vienmēr ir cilvēki, kas no jauna iesaistās darba tirgū, un citi dažādu iemeslu dēļ to pamet.[1]
Bieži vien informācija par brīvajām darba vietām un prasībām, kas tiek izvirzītas pretendentiem uz šīm vietām, ir nepilnīga, un tas kavē noslēgt jaunus darba līgumus.[1]
Ja bezdarbu radatehnoloģijas izmaiņas un strādnieki spiesti zaudēt darbu, līdz viņi pārkvalificējas, to sauc parstrukturālo bezdarbu.[1]
Cikliskā bezdarba gadījumā pieprasījums pēc darbaspēka ievērojami mainās. Tas saistīts ar saimniecisko darbību valstī. Ekonomiskās krīzes laikā, kad ražošana samazinās, daudziuzņēmumi tiek slēgti un bezdarba līmenis palielinās, savukārt, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, iespējas sameklēt darbu palielinās.[1]
Sezonālais bezdarbs ir līdzīgs nepietiekamapieprasījuma radītajam (cikliskajam) bezdarbam, arī to izraisa izmaiņas darba pieprasījumā. Tomēr šajā gadījumā izmaiņas ir iepriekš paredzamas un atkārtojas gadu no gada.[1]
