- Šis raksts ir par pilsētu Spānijā. Par pilsētu Venecuēlā skatīt rakstuBarselona (Venecuēla).
Barselona (katalāņu:Barcelona, izrunā:[bəɾsəˈlonə];spāņu:Barcelona, izrunā:[barθeˈlona]) ir pilsētaSpānijas ziemeļaustrumosVidusjūras krastā. Tas irKatalonijas administratīvais centrs un novada apdzīvotākā pilsēta; kā arī visas valsts otra apdzīvotākā pilsēta pēcMadrides.[2][3] GalvenaisKatalonijas ekonomiskais un kultūras centrs.
Barselona slavena ar savdabīgā arhitektaAntonio Gaudí darbiem.
Pazīstama ar savufutbola komanduFC Barcelona. Netālu no pilsētas atrodasCircuit de Catalunya —Formula 1Spānijas GP trase.
Leģenda vēsta, ka Barselonu dibinājiskartāgietis,Hannibala tēvsHamilkars Barka, no kā cēlies pilsētas nosaukums. Tomēr drošas ziņas par pilsētu ir noromiešu laikiem, kad Barselona (toreizBarcino) ietilpaHispania Tarraconensis provincē.
5. gadsimtā pilsētu ieņēmavestgoti, bet 8. gadsimta sākumā —mauri.
801. gadāfranku karalisLudvigs Dievbijīgais ieņēma pilsētu un izvēlējās to par noKarolingiem atkarīgāsSpāņu markas (Marca Hispanica) galvaspilsētu arBarselonas grāfu priekšgalā. 985. gadāAl Mansūrs nopostīja pilsētu.
Pamazām Barselonas grāfiste kļuva neatkarīga no franku karaļiem, bet 1137. gadā tā dinastiski apvienojās arAragonu un Barselona kļuva par apvienotās valsts ievērojamāko pilsētu līdz 1479. gadā, Aragonas karalimFernando II apprecotKastīlijas karalieniIzabellu I, rodasSpānija, un Barselona zaudē daļu no savas ietekmes.
1450. gadā tika dibināta Barselonas Universitāte.
Barselona cietaSpānijas mantojuma karā, pēc kura stipri tiek ierobežotakatalāņu valodas lietošana.
19. gadsimtā Barselona piedzīvojarūpniecisko revolūciju, un Katalonija kļuva par rūpnieciski attīstītāko rajonu Spānijā, bet Barselona strauji auga.
20. gadsimta sākumā nostiprinājāskatalāņunacionālisms. Tāpat Barselona kļuva par Spānijas strādnieku kustības centru. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Spānijā strādnieku kustība lielā mērā attīstījāsanarhosindikālisma gultnē, un tieši Barselona bijaanarhistu centrs.
Spānijas pilsoņu karā (1936—1939) Barselona bija viena norepublikāņu galvenajām pilsētām. 1937. gada maijā Barselonā izcēlās ielu kaujas starp sabiedrotajiem — anarhistiem — unkomunistiem. No 1937. gada augusta līdz 1938. gada decembrim Barselona bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta, līdz to ieņēmaFranko karaspēks.
Pēc Franko režīma beigām Barselona kļuva par populāru tūrisma centru. Kaut arī Franko laikā oficiāli aizliegta, bija novērojama katalāņu valodas vispārēja atdzimšana — pēdējos gadu desmitos tā kļuvusi par Barselonas ikdienas valodu.
1992. gadā Barselonā notikavasaras olimpiskās spēles.
- La Rambla — slavenākā Barselonas iela
- La Sagrada Família — Gaudi celta baznīca (nepabeigta)
- Liceu — Barselonas opera
- Parc Güell — Gaudi projektēts parks
- Casa Milà - Gaudi projektēta būve, zināma kāLa Pedrera
- Casa Batlló
- Palau de la Música Catalana — Barselonas koncerta halle
- Hospital de Sant Pau — komplekss uzbūvēts laika posmā no 1901. gada līdz 1930. gadam, katalāņu arhitekta-modernistaLluís Domènech i Montaner projekts
- Aquàrium de Barcelona — Barselonas akvārijs.
Barselonā dzimuši: