Baltijas ceļš (igauņu:Balti kett,lietuviešu:Baltijos kelias) bija akcijaIgaunijā,Latvijā unLietuvā, kas notika1989. gada23. augustā plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu,Rīgu unViļņu). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēcMolotova—Ribentropa pakta parakstīšanas, kad 1939. gada 23. augustāPSRS unVācija sadalīja ietekmes sfērasEiropas austrumu un ziemeļu daļā.
Ideja par publiskuprotesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiemEdgars Savisārs,[1] un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmēPērnavā 1989. gada 15. jūlijā,[2] bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustāCēsīs.[3] Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.[1]
Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas —Tallinu,Rīgu unViļņu. Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās no Viļņas paA2 autoceļu caurŠirvintām,Ukmerģi uzPanevēžu, tad paVia Baltica caurPasvali pieLatvijas—Lietuvas robežas uzBausku. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caurIecavu unĶekavu. Rīgā maršruts noBauskas šosejas turpinājās paZiepniekkalna unMūkusalas ielu, šķērsojaAkmens tiltu un turpinājās paKaļķu unBrīvības ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās paPleskavas šoseju cauriVangažiem,Siguldai,Līgatnei,Mūrniekiem unDrabešiem uzCēsīm, tad caurLodi uzValmieru. No Valmieras akcija turpinājās maršrutāJēči,Lizdēni,Rencēni,Oleri,Rūjiena,Ķoņi līdzLatvijas—Igaunijas robežai. Igaunijā maršruts veda caurKarksi-Nuiju,Viljandi,Tiri unRaplu uz Tallinu.[4][5]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.[6] Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.[7]
AģentūraReuters nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, betAssociated Press ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūraTASS izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.[8][9][10][11]
No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.
2009. gada30. jūlijā tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušanaUNESCO "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma sarakstā.[12][13]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Baltijas ceļš. | Šis arIgauniju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
 | Šis arLatviju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
 | Šis arLietuvu saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
 | Šis arvēsturi saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||
