Badastreiks irprotesta veids, kura laikā cilvēks noteiktu laiku atsakās noēdiena. Parasti to izmanto dažādu sociālu, politisku vai personisku iemeslu dēļ, lai pievērstu uzmanību kādam konkrētam jautājumam, paustu neapmierinātību, pieprasītu izmaiņas tiesību aktos vai politikā vai protestētu pret noteiktiem apstākļiemcietumā vaisabiedrībā.
Badastreiks var būt daļējs (piemēram, atteikšanās no cietas pārtikas, betšķidruma uzņemšana) vai pilnīgs (pilnīga atteikšanās no pārtikas un šķidruma). Tomēr ir svarīgi apzināties, ka ilgstoša pārtikas un ūdens nepieņemšana var nopietni apdraudēt personas veselību un dzīvību, tāpēc badastreiku bieži pavada medicīniska uzraudzība.
Ieslodzīto badastreiku laikā cietumos ir plaši izmantota piespiedu barošanas prakse, taču 1975. gadaPasaules Veselības organizācijas Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos. Saskaņā ar šo deklarāciju, ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var saprātīgi un mierīgi apsvērt sava atteikuma ēst sekas, kuras ārstiem ir pienākums viņam izskaidrot.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Badastreiks.
|
