Auce, agrākVecauce, irDobeles novadapilsēta Latvijā. Auces pilsēta atrodas 35 km uz dienvidrietumiem noDobeles.Vecauces pils ir viens no populārākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 1920. gadiem bijušās Vecauces muižas saimniecību izmanto kā mācību bāzi topošajiem lauksaimniecības speciālistiem.
1889. gadā pieJelgavas–Mažeiķu dzelzceļa sāka veidoties Vecaucesmiests, kurā Pirmā pasaules kara laikā Vācijas Impērijas karaspēks no 1915. līdz 1917. gadam ierīkoja Austrumu frontes kara lidotāju skolu ar lidlauku (Artillerie-Fliegerschule Ost I). 1920. gadā Vecauces muižā tika ierīkotaLatvijas Universitātes mācību saimniecība lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē tika izveidota patstāvīga pašvaldība, bet 1924. gada 11. septembrī tā ieguva pilsētas tiesības. 1925. gada 31. oktobrī tika apstiprināts Auces ģerbonis.
Auce atrodasZemgales dienvidrietumu daļā. Auces apkaime atrodas triju dabas un reljefa reģionu saskarsmes punktā. Tās apkārtnes ziemeļu daļa paceļas līdz 152 m virs jūras līmeņa, bet austrumu stūris skar līdz 75 m augstāZemgales līdzenuma rietumu nomali. Starp Auci unBēni ir Dienvidkurzemes zemienes Zemgales unVadakstes līdzenuma robeža, dažus kilometrus uz ziemeļiem sākasAustrumkursas augstienes Lielauces pauguraine. Augstāko pauguru grupējumi ir rietumos no Auces — tai skaitā Dobes kalni un pauguri ap Īli. Netālu atrodasLielauces ezers, no kura sākasAuces upe, bet Aucei cauri tekVadakstes pietekaLīgotne. Pilsēta atrodasLielupes unVentas baseina šķirtnē.[4][5]
ledzīvotāju skaits Aucē pieauga neatkarīgās Latvijas laikā un gandrīz tāds pats palika padomju okupācijas periodā. Tas sāka samazināties pēc neatkarības atgūšanas negatīvas ataudzes un migrācijas rezultātā, tāpēc demogrāfiskā situācija Aucē ir nelabvēlīga. Lielākā nacionālā minoritāte ir lietuvieši, agrāk Aucē dzīvoja ari ebreji (6%), vācieši, vēlāk pieaudzis krievu īpatsvars.[5]
Vecauces pils (1842—1845) Akadēmijas ielā 11a – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem pieminekļiem — pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi. Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimniekoLatvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes.
Vecauces luterāņu baznīca (1866) Akadēmijas ielā 1 – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmā koka baznīca šajā vietā uzcelta 1667. gadā.
Auces senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Jelgavas ielā, iepretim 13. un 15. namam. 1990. gada arheoloģiskajos izrakumos šeit tika atrastas 45 senlietas — darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgaszemgaļiem 5.—13. gadsimtā.
Auces pamatskolas ēka Raiņa ielā 19, kurā mācījās rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte.
.jpg)
Latvija
Auce Vikikrātuvē
