Kokgriezums noAndrea Alcato grāmatasEmblematum Liber, ap 1531. gadu
Astroloģija (grieķu:astron — 'zvaigzne' +logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa. Astrologi nodarbojas ar astroloģiju unsimbolu valodu, uzskatot, ka debess ķermeņu kustības un vairākas kosmiskas parādības ietekmē lietas uzZemes.
Horoskops
Lai gan mūsdienu oficiālāzinātne astroloģiju uzskata parpseidozinātni,[1] kā arī to noliedzkristīgā baznīca, tai ir daudz piekritēju, un plašsaziņas līdzekļos regulāri tiek publicētas astroloģiskās prognozes.
Zodiaka zvaigznājs ir "zvēru riņķis" (no grieķu valodas "zodiakos" un "kyklos"), 16 grādu plata josla piedebess sfēras (8 grādi uz katru pusi noekliptikas), kurā atrodas 12 zodiaka zvaigznāji un iezīmēSaules gada laika veikto šķietamo apriņķojumu (pilnu apgriezienu ap novērotāju).Zvaigznāji, piemēramOrions, irzvaigžņu grupa, saskatāma arneapbruņotu aci, kas cilvēka prātam šķiet savstarpēji saistīta.
Horoskops (no grieķu valodas: laiks + skatīties) ir shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlomitoloģiskuplanētu,Saules unMēness stāvokli noteiktā laikā. To izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus un pareģotu nākotni. Pielietojot horoskopus unsimbolu valodu, astrologi raksturo notiekošo cilvēka dzīvē un apkārtējā pasaulē.
Rudolfa saraksts (latīņu:Tabulae Rudolphinae) irzvaigžņu katalogs un planētu saraksts, ko publicējaJohanness Keplers 1627. gadā, izmantojotTiho Brahes (1546-1601) apkopotos novērojumus. Saraksts nosaukts par goduRudolfam II. Šis saraksts būtiski uzlaboja astronomiski neprecīzo "Alfonsīna sarakstu", ko astrologi lietojuši kopšPtolemaja laikiem, īpašiViduslaikos, jo cita nebija.
"Klasiskā" astroloģija uzskata, ka spēj "pareģot likteni",[2] taču ir arī mūsdienu astrologi, kas noliedz šādu iespēju un praktizē psiholoģisko, medicīnisko, ekonomisko, un citus astroloģiskus novirzienus.[nepieciešama atsauce]
GrieķumatemātiķisPtolemajs pielietojaHipparchus novērojumus savā astronomiskā aprakstāAlmagest
Babilonijā senie debess vērotāji pielūdza spīdekļus (astrolatrija), tradīcija, kas bija izplatīta arīAsīrijā un citās senās zemēs.Zvaigžņu nosaukumi tikuši saistīti ar mirušo dievu vai cilvēku dvēselēm. Dažas zvaigznes, reiz arī pazīstamas kā planētas, attēloja dievības. Rakstīts, kaDivupē bija astroloģiski pareģojumi par karaļa veselību.[3]Senās Ēģipteskalendāra gads bijis laika periods, kurš paiet starp diviemSīriusa lēktiem.Senajā Ēģiptē priesteri vienlaicīgi bija astronomi unmeteorologi ar atbildību, laikus paziņot parNīlas plūdu sākšanos. Viņi to varēja noteikt tikai pēczvaigznājiem. Vecākāzvaigžņu karte parādījās Senajā Ēģiptē 1534. gadā p.m.ē.[4] Lietpratēji apgalvo, ka senie ēģiptieši orientējās pēc zvaigznēm, neizmantojot planētu kustības.[nepieciešama atsauce]
Rietumu astroloģijas pamatos irmetafiziskas matemātiskas attiecības starp enerģiju, skaņām un attālumiem. Grieķu matemātiķisPitagors pētīja zvaigznes unPlīnijs Vecākais rakstījis, ka Pitagors veidoja savumūzikas teoriju, nozīmējot attālumu no Zemes uz Mēnesi kā pilnu toni, attālumu no Mēness uzMerkuru kā pustoni u.tml., tā savienojot matemātiku, toņus, planētas, Sauli, un Mēnesi universālā harmonijā (Musica universalis).[5]
Seno astrologu atsauces uz dievībuHermeju radušāsgrieķu valodā, Ēģiptē.[6] Strīdīgos rakstos ir debatēts,[3] kasenie grieķi pārņēma astroloģiskās zināšanas no Ēģiptes vai Babilonijas, jo Ēģipti reiz iekaroja Babilonija, bet vēlāk tās abas iekaroja maķedonietisAleksandrs Lielais.[nepieciešama atsauce] Planētu nosaukumi nākuši galvenokārt no seno grieķu unseno romiešu dievībām. Piemēram,Jupiters mitoloģijā ir debess un pērkona dievs, kas pārvalda laikapstākļus, nosaka cilvēka dzīves ritmu un pareģo nākotni. Astrologi apkalpoja valdniekus, kurus interesēja dažādu pasākumu (piemēram, kara) veiksme vai neveiksme. Liela loma bijafatālisma idejai, un uzdevums bija "noskaidrot to, kas ir lemts", "kas ierakstīts liktenī". Senatnē cilvēku dzīve bija stingri pakļauta ģimenes, kastas, valsts vai reliģiskām normām, kas veidoja stingras astroloģiskas interpretācijas likumsakarības.
Rietumu astroloģija pamatojusies uz filozofaPlatonaduālismu. Viņam viss dabā bijis dievišķā piestrāvots, ir lietu un ideju pasaule, ķermenis un dvēsele, šaipasaule un viņpasaule, arī astrologu Makrokosms un Mikrokosms.Aristotelis palīdzējis "definēt zināšanas visās nozarēs".[nepieciešama atsauce]
Mūsdienās tiek rakstīts, ka astroloģija bijusimāņticīga nodarbība.[7] ParEiropas astroloģiskās skolas "teorētiskajiem pamatiem" mūsdienās pieņemts[nepieciešama atsauce] uzskatīt tā saucamāsHermeja TrismegistaSmaragda zināšanu tabulas,[8] kurās esot rakstīts, katas, kas augšā ir līdzīgstam, kas apakšā. Platonaduālisma ietekmēti astrologi uzskatījuši, kacilvēka dzimšana ir Mikrokosma dzimšana, kurš iemieso sevī Makrokosma momentālo stāvokli šajā brīdī un kuru var atspoguļothoroskops (debess ķermeņu stāvoklis dzimšanas laikā un vietā). Pēcplanētu unzvaigžņu (t.i., Makrokosma) izvietojuma varot prognozēt Mikrokosma (cilvēka vai cita Zemes objekta vai subjekta) dabu un attīstības tendences. Mūsdienu astroloģijas pamatā ir postulāts par pasaules attīstības cikliskumu un mēģinājumi noskaidrot šī cikliskuma likumsakarības.[nepieciešama atsauce] Rietumos kopumā pastāvējusi horoskopa astroloģija, ar nodomu izraudzīt labvēlīgu vai izdevīgu laiku kādam pasākumam, rast atbildes uz jautājumiem, pareģot pasaulīgus notikumus un pētīt indivīda likteni, pamatā ņemot kādu simbolisku tēmu, mistisku lietu rašanos vai izcelšanos, kopā ar dzimšanas laiku un vietu.
Šengšau, (angliski: "Shēngxiào" (kīniešu 生肖) ir ķīniešu zodiaks, kas salīdzināms ar rietumu zodiaku, bet pamatots uz matemātisku 12 gadu cikla, ko simbolizē dažādi dzīvnieki.[nepieciešama atsauce] Ķīniešu zodiaks, arī pazīstamsKorejā,Tibetā unJapānā, nav saistīts ar zvaigznājiem, bet cikliski saistīts ar cilvēka piedzimšanas gadu un dzīvnieku pazīstamām un iedomātām īpašībām, kas ietekmējot raksturu un dzīves notikumus. Rakstīts, ka ķīniešu astroloģija uzplauka Han dinastijas laikā (2. gs. p.m.ē līdz 2. gs.) un saplūda ar klasiskiem ķīniešu filozofiskiem uzskatiem par Debess un Zemes kārtību.[9]Senie ķīniešu astronomi bija pārliecināti, ka parādīsies jaunas zvaigznes.[nepieciešama atsauce]
Pirms vairākiem tūkstošiem gadu Ziemeļindijā radās astroloģijas sistēma, kuru sauc parJyotish jeb vēdisko astroloģiju. Indiešu astroloģija balstās uz sideriskozodiaku, atšķirībā no rietumu astroloģijā izmantotā tropiskā zodiaka.
Renesanses laikā astroloģiskās patiesības pakāpeniski atdalījās no zinātniskās astronomijas. Uzskats, kaSaule irVisuma centrā, (heliocentrisms) un ap to rotē planētas un zvaigznes, tika ar novērojumiem apstrīdēts. Dāņu astrologs un astronomsTiho Brahe ierosināja domu, ka debess nav nemainīga.[nepieciešama atsauce] Viņš pierādīja, kakomētas unnovas ir debess ķermeņi, ne atmosfēras parādības.
Johanness Keplers[11] Ptolemaja "Tetrabiblos" ietekmēts, 17. gadsimtā uzrakstīja "Harmonices mundi", novērtējumu par sakarībām starp optisko uztveri, ģeometriskiem veidojumiem, mūzikas (consonances) un planētu harmoniju. Keplers reiz piekritis "musica universalis", kas savienojis "svēto ģeometriju", kosmoloģiju, astroloģiju, unmūziku vienā veselumā un uzskatījis savus rakstus šajā jomā vissvarīgākos.[12][13]Keplera likumi[14] nosaka, ka planēta kustas ap zvaigzni paelipsi.
"bez objektīvas metodes, ar kuru var pārbaudīt astroloģijas pareģojumus, to nevar uzskatīt par zinātni. Astroloģiskā analīze, lai arī dažkārt visai sarežģīta, nepielieto nekādu tradicionālu zinātnisku metodoloģiju. Astroloģija izlaiž pat nepieciešamohipotēzes un tās pierādījuma sadursmi, kas ir pilnīgi pretēji disciplinētai zinātniskai pieejai. Astronomi iebilst ne tikai pret astroloģiskiem apgalvojumiem, ka kosmoloģisks izvietojums var tieši ietekmēt cilvēka likteni, bet arī pret astrologu zināšanu trūkumu par fizisko realitāti, zvaigžņu un planētu bagātīgo dažādību. Vēl jo vairāk, neviens nopietns statistisks pētījums nav spējis apstiprināt astroloģisko pareģojumu uzticamību."[19]
Pastāv arī uzskats, ka astrologi spēj tulkot horoskopus, izmantojot sevišķas psihiskas spējas. Liela mēroga pētījumu metaanalīze liecina, ka astrologu prognožu atšķirība no nejaušības ir nenozīmīga.[20]
↑von Spaeth, Ove (2000). "Dating the Oldest Egyptian Star Map". Centaurus International Magazine of the History of Mathematics, Science and Technology 42 (3): 159–179. Atjaunināts: 2007-10-21.
↑Andrew Barker, Greek Musical Writings, vol. II, (Cambridge University Press, 2004),ISBN 978-0-521-30220-3
↑Hans Jurgen Eysenck un David Nias, Astrology: Science or Superstition, (vāciski un angliski),ISBN 100140223975Nepareizs ISBNISBN 139780140223972Nepareizs ISBN
↑Regula Forster,Das Geheimnis der Geheimnisse: die arabischen und deutschen Fassungen des pseudo-aristotelischen Sirr al-asrar / Secretum Secretorum, Wiesbaden, Reichert, 2006,ISBN 3-89500-495-2.
↑Xiaochun Sun, Jacob Kistemaker, The Chinese Sky During the Han: constellating stars and society (1997),ISBN 978-90-04-10737-3
↑Ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laika veikto redzamo apriņķojumu.
