Aristoteli pamatoti dēvē par Eiropas zinātņu tēvu, jo ļoti daudzi jēdzieni, kurus plaši lieto sabiedrībā ir viņa radīti un skaidroti. Aristoteli interesēja pasaules izziņas procesi un jautājums, kā viss ir radies. Viņš definēja mūsdienu izpratni pardabiskajām tiesībām: dabiskās tiesības kā nerakstītas vienmēr un visur spēkā esošas tiesības (vienlīdzība,brīvība, tiesiskums), kam rakstītās tiesības ir jāpieskaņo. Aristoteļa uzskati iedvesmojaAkvīnas Tomu, kurš sengrieķu filozofa uzskatus pārveidoja atbilstošikatolicisma dogmām.
Tomēr vislielāko ieguldījumu pasaules kultūrā Aristotelis devis ar pētījumu par savām metodēm. Attiecībā uz jebkuru izpētes jomu viņš prasīja lai būtu veikti korekti novērojumi uneksperimenti, bet to rezultāti pakļauti nopietnaianalīzei. Aristoteļa „Dzīvnieku vēsture” jau bija vairs tikai vienu soli noevolūcijas teorijas. Viņš, iespējams, bija pirmais vēsturē, kurš katrā konkrētā jautājumā organizēja zinātniskās izpētes grupas.
Aristoteļa darbu kopums var kalpot kā senās Grieķijas zinātnisko uzskatuenciklopēdija. Par visa esošā pamatu filozofs nosauca pirmmatēriju, kas ir nenoteikta, bezformīga. Kā starpposms starp pirmmatēriju un reāli eksistējošo pasauli ir vairāki elementi —uguns,gaiss,ūdens,zeme. Izmantojot potenciālomatēriju,forma veido dažādus priekšmetus. Formas un matērijas vienotība nodrošina esamības pastāvēšanu. Lai izskaidrotu esamības pirmsākumus, Aristotelis radīja mācību, ko nosauca parmetafiziku. Viņš pamatoja materiālās pasaules pastāvēšanu ar šādiem apsvērumiem: katru lietu kaut kas veido. Matērija ir kaut kādā veidā organizēta. Formas un matērijas mijiedarbībā forma vienmēr ir aktīva, matērija pasīva. Katras lietas kustības avots atrodas ārpus šīs lietas. Par mijiedarbības un kustības pirmcēloni Aristotelis izvirzījaDievu. Dievs ir visu lietu kustinātājs un mūžīgais dzinējs. Tas kustina arīlaiku, kas nepārtraukti plūst. Formas cenšas pilnveidoties un pati pilnība var būt tikai Dievs. Virzība ir cēloņsakarīga.
Aristotelis uzskatīja, kapasaule ir loģiski uzbūvēta un katrai lietai ir sava vieta. Pasaules centrā irZeme, jo tā ir vissmagākā. Ap Zemi kustas vairākas sfēras, kas kustas ar dažādiem ātrumiem un tās visas kustina Dievs.
Viņš ir pirmais politiskais teorētiķis, kas klasificējis konstitūcijas un aplūkojis likumu nozīmivalstī.Bioloģijā pirmais klasificējis organismus ģintīs, valstīs, pirmais pamanīja, ka vaļiem un delfīniem piemīt zīdītāju pazīmes. Ētikā viņš uzskatīja, ka labi nodoties ētiskas dabas apcerēm. godprātīgs cilvēks izvairās no izdabāšanas iegribām, gan arī no pārliekas iegrožošanas - viņš bija vidusceļa piekritējs. Viņš domāja, ka tikumiskais ar fizisko cilvēkā ir vienoti. Izteicies, ka "cilvēks pēc dabas ir politisks dzīvnieks".Neoplatoniķi un filozofsBoēcijs viņa idejas nodeva nākamajām paaudzēm. Viduslaikos viņafilozofija kļuva par islāmiskās filozofijas pamatu un vēlāk, īpaši ar jau pieminētā Akvīnas Toma pūlēm tika ietverta kristīgajā teoloģijā. Viņa koncepcija par to, ko nozīmē pareizi dzīvot, iespaidojusi renesanses domāšanu, 16. un 17. gadu simtenī gan viņa reputācija samazinājās. Aristotelis ietekmējis arī 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta filozofijuLielbritānijā,ASV,Vācijā.
Aristotelis bija kritiski noskaņots pret Platona teoriju par valsti. Viņš skaidro valsts rašanos šādi: tā radās situācijā, kad cilvēki saprata, ka citādi dzīvot vairs nevar, jo ir sabiedriskas būtnes. Cilvēks, pēc filozofa domām, ir “politisks dzīvnieks.” Tieši Aristoteļa filozofijā pirmo reizi tika novērtēts sociālais faktors cilvēka un sabiedrības dzīvē.
Aristotelim bija vairāki uzskati, kas no mūsdienu viedokļa ir nepareizi. Tā piemēram viņš uzskatīja, ka odi veidojas no dubļiem, mušai ir tikai 4 kājas utt. Aristotelis arī neizprata slīpi sviesta ķermeņa kustības trajektoriju un domāja, ka tā sastāv no nogriežņiem un riņķa līnijas loka. Arī uzskats, ka uguns, gaiss, ūdens un zeme ir nedalāmi elementi nav pareizs, jo gaiss ir vairāku gāzu maisījums, savukārt ūdeni var sadalīt skābeklī un ūdeņradī.
