Antonijs Grabovskis (poļu:Antoni Grabowski; dzimis1857. gada11. jūnijā, miris1921. gada4. jūlijā) bijapoļuķīmijas rūpniecības inženieris unesperanto entuziasts. Saukts arī par "esperanto poēzijas tēvu".
DzīvojisTornā, pēc tam studējaBreslavas Universitē (mūsdienāsVroclava). Strādāja par inženieriZavercē. Nodarbojās ar tehniskāsterminoloģijas izstrādipoļu valodā. 1906. gadā publicēja ķīmijas terminu vārdnīcuSłownik chemiczny. No 1888. līdz 1904. gadam strādāja tekstilrūpnīcāIvanonovovozņesenskāKrievijā.
Jau studiju likos izcēlās ar dotībām valodu apguvē. Dzīves laikā bez dzimtās valodas brīvi runāja vēl deviņās valodās, bet saprata kādas 15. 1887. gadā iepazinās arLudvika Zāmenhofa grāmatuLingvo internacia. Antaŭparolo kaj plena lernolibro. Kad GrabovskisVaršavā apciemoja Zāmenhofu, notika pirmā dzīvā saruna esperanto valodā. Apzinādamies literatūras nozīmi valodas attīstībā, no 1888. gada viņš tulkoja esperanto dažādus darbus, kā pirmo - nokrievu valodas iztulkoja esparantoAleksandra Puškina stāstu "Sniegputenis". Vēlākās dzīves laikā bez tulkojumiem izdeva arī pašsacerētus dzejoļus esperanto. Miris arinfarktu, aplūkodams jaunas grāmatnīcas skatlogu, kurā tika pārdotas grāmatas esperanto valodā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Antonijs Grabovskis.
.svg)
