Sātans dod padomus Antikristam. No Lūkas Sinjorelli 16. gadsimtafreskas.
Antikrists, arīAntikristus, irkristiešu jēdziens par labā cīņu ar ļauno par valdīšanu pasaulē. Antikrists būs īpaši ļaunprātīgs un varens cilvēks, kurš panāks masveida atkrišanu no Kristus mācības pirms viņaotrreizējās atnākšanas uz Zemes.[1]
Jēdzienu radījusi divusengrieķu vārdu kombinācijaἀντί + Χριστός (anti + Kristus). Grieķu valodāΧριστός nozīmē "svaidītais", un vārds Kristus cēlies no tā. "Ἀντί" grieķiski nozīmē ne tikai "pret" un "pretēji", bet arī "vietā".[2]
Kristīgajāeshatoloģijā par Antikristu vai antikristiem sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriemBībele ir pravietojusi, ka tie nostāsies pretJēzu Kristu un aizstās to pirms Kristus otrās atnākšanas.[3] Termins "Antikrists" (ieskaitot vienu daudzskaitļa formu)Jaunajā Derībā ir atrodams četras reizes, tikaiJāņa pirmajā un otrajā vēstulē.[4] Antikrists tur tiek nosaukts kā tas, “kas noliedz Tēvu un Dēlu”. Analoģiska koncepcija ir arīislāmā, kur pirms pasaules gala ieradīsies vienacains "apmānītājs" (arābiski Dadžals).[5]Korānā šī persona nav minēta, bet vairākkārt atrodamapravieša Muhamedahadītos.
Plašākā nozīmē šis termins kristiešu izpratnē attiecas uz ikvienu, kas iebilst pret Kristu un evaņģēliju (Lūkas 11:23) vai nepatiesi apgalvo, ka ir pats Kristus, Viņa pārstāvis (Marka 13:5) vai pravietis (Mateja 7:21-23). Evaņģēlists Jānis vēstulēs rakstīja, ka antikristu kļuvis daudz.[2] Vienlaikus viņš nodala tos no īstā un vienīgā Antikrista, kas nāks vēlāk.[2] Vēlākos laikos par antikristiem dēvētas daudzas ievērojamas tolaiku personas.[6]
Reizēm tiek apgalvots, ka Antikrista lomu izpildīs cilvēkā iemiesojiesSātans, taču šādam viedoklim nav atrodams pamatojums Bībelē.[2]
Antikrista koncepcijas pamatošanai tiek meklēti pamatojumiVecajā Derībā, tomēr tie ir neskaidri un, piemēram, jūdu rabīns Abarbanels norāda, ka šādam Antikristam atbilst jūduMesija, kuram vēl jānāk un jāpārvar citas ticības, ieskaitot kristietību (jo jūdu ticība Kristu par šādu Mesiju neatzīst).[7]
Līdzīgs termins, "pseidokristus" jeb "viltus Kristus" ir sastopams arī evaņģēlijos. Mateja evaņģēlijā (24. nodaļa) un Marka evaņģēlijā (13. nodaļa) Jēzus brīdina savus mācekļus, lai viltus pravieši viņus nemaldina, kuri uzdos sevi par Kristu, darot "lielas zīmes un brīnumus". Līdzīga "antidieva" koncepcija sastopama jauHomēram.[8]
Antikrists ir populārs masu kultūrā, tai skaitā filmās ("Omen", "Antikrists", "Atstātie" u.c.)
