Antas (latīņudaudzskaitlis:antae, iespējams, noante — 'priekšā') —arhitektūrātempļu garenisko sienu izvirzījumi, kas norobežo ieejas abas puses, vienlaicīgi pildaantablementa balsta funkciju. Visbiežāk sastopamas sengrieķu tempļupronaosos. No šejienes nāk tempļu tipa nosaukums "templis uz antām". Ja starp antām irkolonnas, piemēram,fasādesportikos, tad tās sauc par kolonnām antās.
Atšķirībā no balstošajām kolonnām vaistabiem, antas tika iebūvētas tieši tempļu sienās. To izcelsme nāk no vertikāli nostādītiembaļķiem senajās primitīva veida grieķu pilīs un tempļos, piemēram,Tirintas pilī vaiHēras templīOlimpijā. Tās tika izmantotas kā nesošās konstrukcijas jumta balstīšanai (jumta baļķi) priekš to, lai lielākais svars nebalstītos uz sienām, kas bija celtas no neapdedzinātiemķieģeļiem vai arī ķieģeļu mūrējuma uzmāla javas. Vēlāk, kad sienu veidojošie materiāli kļuva diezgan izturīgi, lai balstītu ēku nesošās konstrukcijas, antas kļuva par dekoratīviem elementiem.
 | Šis ararhitektūru saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |