Anglija (angļu:England,/ˈɪŋɡlənd/(palīgs·info)) ir zeme, kas irApvienotās Karalistes sastāvdaļa.[3][4][5] Tā robežojas arSkotiju uz ziemeļiem unVelsu uz rietumiem. Angliju apskaloĪrijas jūra ziemeļrietumos,Ķeltu jūra dienvidrietumos unZiemeļjūra austrumos arLamanšu dienvidos, atdalot to no kontinentālāsEiropas. Lielākā daļa Anglijas aptver centrālo un dienvidu daļuLielbritānijas salasAtlantijas okeānā. Pie Anglijas krastiem atrodas vairāk nekā 100 mazāku salu, piemēram,Sili salas unVaitas sala.
Teritorija, kuru tagad sauc par Angliju, ir apdzīvota jau apmēram 35 000 gadu, bet savu nosaukumu tā ir aizguvusi noangļiem, vienas noģermāņu ciltīm, kas apmetās tagadējās Anglijas teritorijā 5. un 6 gadsimtā. Anglija kļuva par vienotu valsti m.ē. 927. gadā, un kopšAtklājumu laikmeta, kas sākās 15. gadsimtā, ir būtiski ietekmējusi pārējo pasauli kultūras jomā.[6]
Bijusī Anglijas galvaspilsēta irVinčestera, līdz to 1066. gadā aizstāja arLondonu. Mūsdienās Londona ir lielākā metropoleApvienotajā Karalistē. Anglijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 53 miljoni iedzīvotāju, un aptuveni 84% no Anglijas iedzīvotājiem koncentrējas Londonas rajonā.
Anglija aizņem divas trešdaļas noLielbritānijas salas, un vairāk kā simts mazu salu apkaimē.Francija atrodas 33 kilometru attālumā, un Angliju ar to un pārējo kontinentālo Eiropu savienoLamanša tunelis, kura garums sasniedz 50 kilometrus. Kopējā Anglijas platība sasniedz 129 720 km2, no kuriem 21% aizņem pilsētas, 8% meži, 36% ganību lauki, 30% aramzemes un 5% citas teritorijas.
Anglijai ir divas sauszemes robežas: 96 kilometru robeža ar Skotiju un 257 kilometru robeža ar Velsu. Uz rietumiem Angliju no Īrijas un Menas salas atdalaĪrijas jūra, bet uz austrumiemZiemeļjūra atdala Angliju noDānijas,Vācijas,Nīderlandes unBeļģijas. Uz dienvidiemLamanšs atdala Angliju noFrancijas unNormandijas salām.
Lielākā daļa Anglijas teritorijas sastāv no pauguriem un līdzenumiem, ziemeļos ir kalnaini apvidi. Uz ziemeļiem atrodas Peninu kalni, kuri sadala Anglijas teritoriju divās daļās, austrumos un rietumos. Lielākā dabiskā osta Anglijā irPūla Dorsetas piekrastē, kas tiek uzskatīta par otro lielāko dabisko ostu pasaulē pēcSidnejasAustrālijā.
Garākā upe Anglijā irSevērnas upe, kas sākasVelsā un ietek Bristoles līcī. Sevērnas upe ir garākā upe arīLielbritānijā. Garākā upe tikai Anglijas teritorijā irTemza, kura plūst cauri galvaspilsētai Londonai.
Anglijai ir 4422 kilometrus gara krasta līnija, kas ir mazāk robaina nekāSkotijas krasta līnija.[7] Ziemeļos krasts galvenokārt ir līdzens un smilšains ar daudzām kāpām. AnglijasZiemeļjūras piekraste ir svarīga sauszemes un ūdens putnu ligzdošanas vieta. GarLamanša jūras šaurumu krasta līnija dienvidu piekrastē ir ar baltām stāvām klintīm, kas bieži tiek uzskatītas par vienu no Anglijas un Lielbritānijas simboliem. PieDevonas unKornvolas piekraste kļūst akmeņaina ar klinšainiem krastiem un daudziem maziem zvejnieku ciemiem.
Anglijā ir mērens klimats ar daudz nokrišņiem visu cauru gadu. Sezonas ir nestabilas, bet gaisa temperatūra parasti nepārsniedz +30 °C un nenokrītas zemāk par −5 °C. Valdošie vēji noAtlantijas okeāna nes mērenu, vējainu un slapju laiku. Parasti uz austrumiem ir sausāks, bet uz dienvidiem, kas ir tuvākEiropas kontinentālajai daļai, ir vissiltākie laikapstākļi. Sniegputeņi Anglijā ir sastopami reti, parasti, ziemā vai agrā pavasarī. Dienvidrietumos klimats ir atšķirīgs no pārējās Anglijas, tur klimats ir maigāks, veidojot savu atsevišķo mikroklimatu. Augus, ziedus un graudaugus dienvidrietumos var sēt ātrāk nekā pārējā Anglijā unApvienotajā Karalistē.
Augstākā reģistrētā temperatūra Anglijā ir bijusi 38,5 °C, to reģistrēja 2003. gada 10. augustā, Brogsdeilā. Zemākā reģistrētā temperatūra Anglijā ir sasniegusi −26,1 °C, tā ir reģistrēta 1982. gada 10. janvārī netālu noBirmingemas.
| Anglijas meteoroloģiskie dati |
|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
|---|
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 7
(45) | 7
(45) | 10
(50) | 12
(54) | 16
(61) | 19
(66) | 21
(70) | 21
(70) | 18
(64) | 14
(57) | 10
(50) | 7
(45) | 14
(57) |
|---|
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | 1
(34) | 1
(34) | 3
(37) | 4
(39) | 7
(45) | 10
(50) | 12
(54) | 12
(54) | 10
(50) | 7
(45) | 4
(39) | 2
(36) | 6
(43) |
|---|
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 83
(3.27) | 60
(2.36) | 64
(2.52) | 59
(2.32) | 58
(2.28) | 62
(2.44) | 63
(2.48) | 69
(2.72) | 70
(2.76) | 92
(3.62) | 88
(3.46) | 87
(3.43) | 855
(33.66) |
|---|
| Avots: Met Office[8] |
Ar vairāk nekā 53 miljoniem iedzīvotāju Anglija ir visapdzīvotākā Apvienotās Karalistes daļa. Anglijā dzīvo 84% no visiem Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Eiropas mērogā Anglija ir 4. vietā pēc iedzīvotāju skaita, pasaulē — 25. vietā, bet 2. vietā iedzīvotāju blīvuma ziņā (1. vietā irMalta).
Ģenētiskie pētījumi liecina, ka 75–95% britu ir pēcteči aizvēsturiskajiem kolonistiem, kuri nāca no Ibērijas pussalas. Angļu gēni ir saglabājušies arī bijušajās kolonijās —Amerikas Savienotajās Valstīs,Kanādā, Austrālijā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē.
1086. gadā, kad zemes īpašumi tika apkopotiPastardienas grāmatā, Anglijas iedzīvotāju skaits sasniedza 2 miljonus. Līdz 1801. gadam Anglijas iedzīvotāju skaits izauga līdz 8,3 miljoniem, bet jau 1901. gadā sasniedza 30,5 miljonus.
.svg)
