Valstis, kurās angļu valoda ir dominējošā valoda, iekrāsotas tumši zilas; valstis, kurās tā ir oficiālā, bet ne dominējošā — gaiši zilas.
Piezīme: Šī lapa var saturētIPA fonētiskās rakstzīmesunikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.
Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda irrietumfrīzu valoda, betislandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākāsenangļu valodai,[4] no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arīaizgūti un darināti nolatīņu valodas vārdusaknēm, jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt parkristiešu baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīveslingua franca.[5]
Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurusLielbritānijā no ziemeļrietumuVācijas un ziemeļuNīderlandes ienesa ģermāņu ieceļotāji unromiešu karavīri.Senangļu valodu spēcīgi ietekmējaskandināvu valodās runājošovikingu karagājieni Anglijā 8. un 9. gadsimtā, bet 11. gadsimtāfranciski runājošonormaņu uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normaņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija lielāksprestižs kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā —th lietošanu burtuþ unð vietā unģerundiju parādīšanos. Ap 15. gadsimtu notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" — izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilstizrunai. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījāsLondonas dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gadsimtāLielbritānija kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.
Angļu valoda ir vairāku starptautisko organizāciju darba valoda un, saskaņā ar starptautisku vienošanos, saziņas valoda jūras un gaisa satiksmē. Angļu valodas plašo izplatību sekmējusi ne tikaiBritu impērijas ekspansija koloniālajā laikmetā, bet arī salīdzinoši vienkāršā gramatika un vārdu kārtība, kas līdzīga 75% citu pasaules valodu, taču to kavē neatbilstība starp rakstu un mutvārdu valodu.
Latvijā angļu valoda, sākot no 3. klases, bieži tiek mācīta skolās kā pirmā svešvaloda.[6] Saskaņā arEurobarometer 2012. gadā publicētajiem datiem, 46% Latvijas iedzīvotāju savas angļu valodas zināšanas vērtē kā pietiekamas, lai tajā varētu sazināties.[7]
Britu padome prognozējusi, ka līdz 2050. gadam angļu valodu pratīs puse pasaules iedzīvotāju.[8]
Angļu valodā vairākums vārdu ir kopdzimtē, tomēr reizēm izšķir arī sieviešu un vīriešu dzimti, reizēmdzimumu līdztiesības vārdā tiek mēģināts veicināt kopdzimtes vārdu lietošanu. Vārdi tiek locīti minimāli — irnominatīvs,ģenitīvs unakuzatīvs, tomēr tos lieto tikai personu vietniekvārdu locīšanai. Tiek izšķirts vienskaitlis un daudzskaitlis. Angļu valodā ir divu veiduartikuli — noteiktais artikulsthe un nenoteiktie artikulia unan. Darbības vārdiem ir trīs personas katrā skaitlī.
Angļu valodā kopš 9. gadsimta tiek lietotslatīņu alfabēts, pirms tam lietoja anglosakšurūnas. Angļu rakstība ir vēsturiska, nevisfonētiska, tāpēc vārdu izruna bieži vien ir ļoti atšķirīga no rakstības, sagādājot ievērojamas grūtības valodas apguvē — tiek uzskatīts, ka salīdzinot ar lielāko daļu valodu, kurās lietoalfabētu, angļu valodas rakstība ir vissarežģītākā.[nepieciešamaatsauce]
12(angliski)«English language». Britannica Online Encyclopedia. Skatīts:2010-06-05.
↑Daniels Veisborts (2006). "Translation: theory and practice: a historical reader". Oxford University Press, 100 lpp.
↑«Angļu valoda 3.–9. klasei».Valsts izglītības satura centrs (latviski). Arhivēts nooriģināla, laiks: 2011. gada 28. Novembris. Skatīts: 2012. gada 9. augustā.
.svg)
