Andress Eskobars Saldariaga (spāņu:Andrés Escobar Saldarriaga;1967. gada13. marts —1994. gada2. jūlijs) bijaKolumbijas futbola izlases aizsargs, kurš tika nošautsMedeljinā. Viņa slepkavība tiek saistīta ar bumbas ieraidīšanu savos vārtos1994. gada Pasaules kausa spēlē, kuras dēļ vairākinarkobaroni esot zaudējuši ievērojamas naudas summas sportatotalizatorā. Cits skaidrojums viņa nāvei ir vienkāršs bāra kautiņš, kura rezultātā tika savainoti vairāki cilvēki. Kolumbijas unAtletico Nacional fani Eskobaru joprojām piemin kā vērtīgu spēlētāju.
Eskobars bijaKolumbijas futbola izlases aizsargs, kurš spēlējaPasaules kausā1990. un1994. gadā. Viņš spēlēja ar 2. numuru un bija pazīstams ar iesaukām "El Caballero del Futbol" ("Futbola džentlmenis" vai "Futbola bruņinieks") un "Nemirstīgais numur 2". Savā klubu karjerā viņš spēlēja MedeljinasAtlético Nacional unŠveicesYoung Boys Bern klubos. Vienīgos vārtus izlasē viņš guva 1988. gadā spēlē pretAngliju, kas noslēdzās 1—1Vemblija stadionā.
Eskobara bēdīgi slavenie vārti tika gūti spēlē pretASV, 1994. gada 22. jūnijā,1994. gada Pasaules kausā. OtrajāA grupas spēlē, mēģinot pārtvert ASV pussargaDžona Harksa centrējumu, viņš ieraidīja bumbu savos vārtos. ASV uzvarēja spēli ar 2—1 un Kolumbijas izlase palika pēdējā vietā savā grupā.
1994. gada 2. jūlijā Eskobaru nošāva ārpus bāra"El Indio" kurs atrodas Medeljinas priekšpilsētā. Pēc Eskobara draudzenes teiktā, slepkava esot kliedzis "Gooooooooooooool!" (attēlojot Dienvidamerikas sporta komentētāju izsaucienus pēc gūtiem vārtiem) pie katras no 12 izšautajām lodēm.
Slepkavība tiek uzskatīta par sodu par bumbas ieraidīšanu savos vārtos.[1] Nav noskaidrots, vai slepkavam bija kāda saistība arazartspēļu sindikātiem, kas bija likuši lielas naudas summas par Kolumbijas kvalificēšanos otrajai kārtai.
Nākamajā dienāBBC atvainojās par sava komentētājaAlana Hansena izteikumu citā spēlē, ka "Argentīnas aizsargs ir pelnījis nošaušanu par tādu kļūdu."[2]
Par Eskobara slepkavību 1995. gada jūnijā tika notiesāts Umberto Munjess Kastro. Tiesa viņam piesprieda 43 gadus cietumsoda. Munjess pirms tam bija strādājis parmiesassargu.
Soda termiņš 2001. gadā tika samazināts līdz 26 gadiem. 2005. gadā viņš par labu uzvedību tika priekšlaicīgi atbrīvots, cietumā aizvadot 11 gadus. Šis notikums izraisīja asu sabiedrības reakciju.[3]