Dienvidu štati ekonomiski balstījās uzplantāciju sistēmu un vergu darbu, īpašikokvilnas audzēšanā. Savukārt Ziemeļos attīstījās rūpniecība, mazo saimniecību lauksaimniecība un arvien pieauga noskaņojums pret verdzību. Tas radīja dziļu politisku un morālu plaisu starp reģioniem.
Strauji paplašinoties ASV teritorijai (piem., pēcMeksikas–Amerikas kara, 1846–1848), izcēlās asas diskusijas par to, vai jaunajos štatos atļaut verdzību. Katrs kompromiss – piemēram, Misūri kompromiss (1820) vai 1850. gada kompromiss – bija tikai īslaicīgs risinājums
1850.–1860. gados Amerikas Savienotajās Valstīs vairāki notikumi saasināja strīdu par verdzību un izraisīja dziļas nesaskaņas starp Ziemeļiem un Dienvidiem. “Bēguļojošo vergu likums” (1850) paredzēja atdot izbēgušos vergus pat brīvajos štatos, kas izraisīja sašutumu Ziemeļos. Kanzasas–Nebrasas likums (1854), kas ļāva pašiem štatiem lemt par verdzības atļaušanu, noveda pie asiņainiem sadursmēm, kas ieguva nosaukumu “Asiņainā Kanzasa”. Situāciju vēl vairāk saasināja Augstākās tiesas spriedumsDred Scott lietā (1857), ar kuru tika atzīts, ka vergi nav pilsoņi un verdzību nevar aizliegt pat teritorijās, kur tā nebija noteikta. Tajā pašā laikā izveidojāsRepublikāņu partija (1854), kas kļuva par galveno politisko spēku pret verdzības paplašināšanu, izraisot asu naidīgumu Dienvidos. Spriedze sasniedza kulmināciju, kad par prezidentu tika ievēlētsAbrahams Linkolns (1860), kurš iestājās pret verdzības paplašināšanu jaunajās teritorijās. Dienvidu štati viņa ievēlēšanu uztvēra kā tiešus draudus savai ekonomikai un dzīvesveidam, un, sākot arDienvidkarolīnu (1860. gada decembrī), tie pamazām atdalījās no Savienības. 1861. gada februārīMisisipi,Florida,Alabama,Džordžija,Luiziāna unTeksasa kopā ar Dienvidkarolīnu sanāca Montgomeri, Alabamā, kur izveidoja Konfederācijas Valstis ar savu konstitūciju un prezidentuDžefersonu Deivisu.
ASV valdība no sarunām par suverēnas valsts izveidi atteicās, un1861. gada 12. aprīlī sākāsAmerikas pilsoņu karš.
Vēlāk no ASV atdalījās un Konfederācijai pievienojāsTenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)[1],Ārkanzasa (6. maijā)[2],Ziemeļkarolīna (20. maijā) unVirdžīnija (17. aprīlī). 1860. gadā Amerikas Valstu Konfederācijas lielums bija 1,995 miljoni km2, bet iedzīvotāju skaits — 9,1 miljoni cilvēku. Ne visas Amerikas verdzības štati pievienojās Konfederācijai, to neizdarījaMērilendas unDelavēras štati.
Konfederāciju likvidēja 1865. gadā līdz ar tās militāro sakāvi, kas izbeidza pilsoņu karu.
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
