1507. gadā vācukartogrāfsMartins Valdzēmillers izveidoja pasaules karti, kurā viņš visas jaunatklātāsRietumu puslodes zemes itāliešu pētnieka un kartogrāfaAmerigo Vespuči vārdā nodēvēja par Ameriku (America).[7] Kādreizējās britu kolonijas pirmās izmantoja to kā jaunās savienības nosaukumuNeatkarības deklarācijā, kas bija "vienprātīga trīspadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklarācija", un to1776.gada4.jūlijā pieņēma "Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji" ("Representatives of the United States of America").[8] Pašreizējais nosaukums tika oficiāli noformēts1777.gada15.novembrī, kadOtrais Kontinentālais Kongress (Second Continental Congress) pieņēmaKonfederācijas statūtus (Articles of Confederation). Vispārpieņemta ir arī īsā forma — ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem". Līdz 20. gadsimta otrajai pusei tās latviski dēvēja par Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm jeb ZAS Valstīm.[9]
Savienoto Valstu pilsoņus sauc paramerikāņiem. Izplatīti īpašības vārdi, kas tiek lietoti attiecībā uz valsti, ir arī "amerikāņu" un "ASV", piemēram, "amerikāņu vērtības", "ASV bruņotie spēki" u.t.t.
Sākotnēji angļu valodā frāzi "Savienotās Valstis" lietojadaudzskaitlī — piemēram, "the United States are" ("Savienotās Valstis ir") — tajā skaitā arīSavienoto Valstu Konstitūcijas trīspadsmitajā grozījumā, kas ratificēts 1865. gadā. Kāvienskaitļa formu — tas ir, "the United States is" — sāka lietot pēcPilsoņu kara beigām. Šobrīd šīs frāzes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskaitļa forma ir saglabātaidiomā "these United States" ("šīs Savienotās Valstis").[10]
1492. gadāKristofors Kolumbs atklājaKarību jūras salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānisHuans Ponse de Leons,[11] kurš1513.gada2.aprīlī izkāpa zemē, kuru nosauca parLa Florida ("Ziedošā"). Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju mira no infekcijasslimībām, piemēram, nobakām.[12]
Kuģis "Mayflower" 1620. gadā, kurš ar svētceļotājiem devās uz Ameriku
1606. gadāLondonā unPlimutā izveidoja vairākas kompānijas, kas nodarbojās ar Amerikas ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Pirmoangļu apmetni1607. gadā uzcēla mūsdienuVirdžīnijas štatā un nosauca parDžeimstaunu.1609. gadā Džeimstaunā izveidoja pirmotabakas plantāciju, ap1620. gadu ciematā dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Par spīti Jaunās pasaules vilinājumam, daudzi saskārās ar pārtikas trūkumu, kuru nespēja dot jaunatklātā zeme.1619. gadā noĀfrikas uz Džeimstaunu atveda pirmosvergus.
1620. gada decembrīMasačūsetsas krastos piestāja kuģis "Mayflower" ar 109 angļupuritāņiem, un sākāsJaunanglijas kolonizācija. Šie ieceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos pardemokrātiju,pašpārvaldi un pilsoņu tiesībām. Vēlāk līdzīgas vienošanās noslēdzaKonektikutas,Ņūhempšīras unRodailendas kolonisti. Līdz1630. gadam Plimutas kolonijā izveidojās vairākas pilsētas, no 1630. līdz1643. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, bet dienvidu kolonijās uz dzīvi apmetās vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku.
Džona Trambella glezna "Neatkarības deklarācija"Kārtība, kādā pavalstis ratificēja 1787. gadaASV Konstitūciju un pievienojās Savienībai
PēcSeptiņgadu kara18. gadsimta vidūApvienotā Karaliste noFrancijas ieguvaKanādu unLuiziānas austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānijas valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība.1770. gados masu nemieri pāraugaNeatkarības karā, kurš ilga no1775. līdz1783. gadam.
ASV pasludināja savu neatkarību1776.gada4.jūlijā, kad tās arFrancijas palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālusapgaismības principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošāmmonarhisma attiecībām, ietvēraDžona Loka līgumattiecību nostādnes,Monteskjē idejas par varas dalīšanu valstī,Žana Žaka Ruso sabiedriskā līguma principus, kaut arī virkne deklarācijas autoru, tai skaitāTomass Džefersons unDžordžs Vašingtons, bija vergturi.
1893. gadāHavaju salās dzīvojoši amerikāņu uzņēmēji gāzaHavaju Karalistes vietējo iedzīvotāju monarhiju un 1898. gadā Savienotās Valstis anektēja Havaju arhipelāgu. UzvaraSpānijas-Amerikas karā tajā pašā gadā parādīja, ka ASV kļuvusi par vienu no pasaules lielvarām. Kara rezultātā ASV ieguvaPuertoriko,Guamu unFilipīnas.
Votergeitas skandāla rezultātā1974. gadā Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš izvēlējās atkāpties no amata, nevis tikt apsūdzēts valsts noziegumā ar tādiem spriedumiem kā taisnīguma kavēšana un varas ļaunprātīga izmantošana. Viņa vietā par prezidentu kļuva viceprezidentsDžeralds Fords.Džimija Kārtera administrācija1970. gadu beigās iezīmējās arstagflāciju unIrānas ķīlnieku krīzi.Ronalda Reigana ievēlēšana prezidenta amatā1980. gadā veicināja izmaiņasnodokļu iekasēšanā un izdevumu prioritāšu ziņā. Viņa otrais termiņš šajā amatā izraisīja ganIrānas-Kontru skandālu (Iran-Contra scandal), gan arī attiecību uzlabošanos ar Padomju Savienību. Aukstais karš noslēdzās arPadomju Savienības sabrukumu.
Amerikas Savienoto Valstuplatība ir gandrīz 9,83 miljonikm², bet kontinentālās daļas platība (bez kontinentālās, betKanādas atdalītāsAļaskas unHavaju salām) ir aptuveni 7,8 miljoni km². Aļaskas platība ir aptuveni 1,48 miljoni km², savukārt Havaju salu platība, kuras atrodasKlusā okeāna ziemeļu daļas centrā, ir tikai 16,2 tūkstoši km². ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pirmās divas vietas ieņemKrievijas Federācija unKanāda.
ArīAļaskā atrodas Kordiljeru kalnu sistēma. Tieši šeit atrodas arī valsts augstākais punkts, tas irDenali (6193 m). SavukārtHavaju salas ir vulkāniskas salas, kuru augstākais punkts ir 4205 metrus virs jūras līmeņa, tas irMaunakea.
Zemākā gaisatemperatūra ir reģistrētaAļaskā. Tā sasniedza −62 °C.[23] Savukārt augstākā temperatūra ir reģistrētaNāves ielejā,Kalifornijā, kur termometra stabiņš sasniedza +56,7 °C atzīmi.[24] Šī temperatūra ir par grādu zemāka, nekā pasaulē reģistrētā augstākā temperatūra.
Amerikas Savienotās Valstis irfederāla savienība, kas administratīvi iedalīta 50 štatos. Sākotnēji pastāvošie trīspadsmit štati bija trīspadsmit koloniju pēcteči, kuri pretojās britu likumiem. Lielākā daļa pārējo štatu tika pievienoti no teritorijām, kas tika iegūtas kara laikā vai arī tās iegādājās ASV valdība. Kā daži izņēmumi irVērmonta,Teksasa unHavajas: katrs no šiem štatiem, pirms tie pievienojās valstu savienībai, bija neatkarīga republika. Vēl citi izņēmumi ir tie štati, kurus veidojuši sākotnējo trīspadsmit štatu teritorijā dzīvojošie. Valsts vēstures pašā sākumā šādi tika izveidoti trīs štati:Kentuki noVirdžīnijas;Tenesī noZiemeļkarolīnas;Meina noMasačūsetsas.Amerikas pilsoņu kara laikāZiemeļvirdžīnija atdalījās no Virdžīnijas. Visjaunākais štats — Havajas — ieguva štata statusu1959.gada21.augustā. Štatiem nav tiesību atdalīties no savienības.
Štati kopā veido gandrīz ASV teritoriju; vēl divas citas teritorijas, kas uzskatāmas par neatņemamu ASV valsts daļu, irKolumbijas apgabals, federālais apgabals, kur atrodas galvaspilsētaVašingtona, unPalmiras atols, kas ir neapdzīvots, bet ietilpst valsts teritorijā Klusajā okeānā. ASV pieder arī piecas lielas aizjūras teritorijas:Puertoriko unASV Virdžīnas Karību jūrā unASV Samoa,Guama unZiemeļu Marianas Salas Klusajā okeānā. Šajās visās iepriekš minētajās teritorijās dzimušiem ir ASV pilsonība (izņemot tikai Amerikāņu Samoa teritorijā dzimušos).
ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks ne tikai ASV, bet arī pasaulē irJeloustonas nacionālais parks. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais irGreitsmokimauntinsu nacionālais parks Dienvidapalačos, ko gadā apskata 9 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arīJosemitu ieleja.
Amerikas Savienotās Valstis ir pasaulē vecākā joprojām eksistējošāfederācija. ASV irkonstitucionāla republika, "kurā vairākuma likumi nosaka minoritāšu tiesības, kas tiek aizsargātas ar likumu."[25] Tā būtībā ir veidota kāreprezentatīvā demokrātija, lai gan ASV pilsoņi, kuri dzīvo šīs valsts teritorijā, netiek pielaisti pie tiešas balsošanas federālo amatpersonu vēlēšanās.[26] Valdības darbību regulēpilnvaru nodalīšana, ko paredzKonstitūcija, kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerikāņufederālajā sistēmā pastāv trīs līmeņu valdība — federālā, štata un vietējā; vietējās valdības pienākumi tiek vispārēji iedalīti starpapgabalu valdību un pašvaldībām. Gandrīz visos gadījumos izpildvaras un likumdošanas amatpersonas tiek ievēlētas pēc apgabala pilsoņubalsu vairākuma. Nepastāvproporcionālā pārstāvniecība federālā līmenī, un tas ir ļoti rets gadījums arī zemākos valdības līmeņos. Federālās un valsts juridiskās un ministru kabineta amatpersonas parasti ieceļ izpildvara un apstiprina likumdevēja vara, lai gan daži valsts tiesneši un amatpersonas tiek ieceltas pēc tautas balsojuma.
tiesu vara:Augstākā tiesa un zemākās federālās tiesas, kurās tiesnešus ieceļ prezidents saskaņā ar Senāta apstiprinājumu; skaidro likumus un atceļ tos likumus, kuri uzskatāmi par nekonstitucionāliem.
Pārstāvju palāta ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens pārstāv kongresa apgabalu termiņā uz diviem gadiem. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starpštatiem, vadoties pēciedzīvotāju skaita katros desmit gados. Tā, piemēram, pēc2000. gadā veiktāstautas skaitīšanas, septiņiem štatiem pieder kā minimums vismaz viens pārstāvis, turpretimKalifornijai, kas ir vislielākais štats pēc iedzīvotāju skaita, pieder piecdesmit trīs amata vietas.Senātā ir 100 biedri, kurā katru štatu pārstāv divisenatori, kas vairumā gadījumu tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu; viena trešdaļa no Senāta amata posteņiem tiek ievēlēti katru otro gadu.Prezidents tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēts amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidentu neievēl pēc tiešā balsojuma, bet pēc netiešās vēlēšanu kolēģijas sistēmas, kurā izšķirošās balsis sadala štati.Augstākajā tiesā, ko vadaASV galvenais tiesnesis, ir deviņi biedri, kas atrodas šajos amatos uz mūžu. Valstu jeb štatu valdības ir veidotas pēc aptuveni līdzīga parauga;Nebraskas štatam vienīgajam ir vienkameras likumdošanas vara. Katra štatagubernatori tiek ievēlēti tiešā veidā.
Visi likumi un procedūras gan štatos, gan federālajās valdībās ir priekšmets, kuru iespējams pārskatīt, un jebkurš likums, kas nav saskaņā arKonstitūciju, ir atceļams. Konstitūcijas oriģinālteksts paredz federālās valdības struktūru un pienākumus, kā arī tās saikni ar katru štatu individuāli. Konstitūcijas pirmais pants aizsargā tiesības izmantothabeas corpus principu, kas saistīts ar aizsardzību pret iespējami nelikumīgu apcietinājumu (ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu, kas uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību), bet trešais pants garantē tiesības uz tiesas procesu un likumīgu iztiesāšanu visāskrimināllietās. Ja Konstitūcijā tiek veikti grozījumi, tiem jāgūst atbalsts vismaz no trīs ceturtdaļām štatu. Konstitūcijā ir veikti grozījumi divdesmit septiņas reizes; pirmie desmit grozījumi, kas sastādījaTiesību bilu, un Četrpadsmitais grozījums paredz galveno pamatu amerikāņu individuālajām tiesībām.
Amerikāņupolitiskajā kultūrā Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju.Ziemeļaustrumu unRietumu krasta štati, kā arī daži noLielo ezeru štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (blue states), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (red states)ASV dienvidos un lielākā daļaLielā līdzenuma unKlinšu kalnu štati ir relatīvi konservatīvi.
2008. gada vēlēšanās prezidenta amatu ieguva demokrātsBaraks Obama, kurš bija 44. prezidents ASV un pirmaisafroamerikānis, kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli ganPārstāvju palātā, ganSenātā. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tika diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). Pēc demokrātu posma tauta 2016. gadā atkal izvēlējās republikāņus, tad 2020. gadā atkal demokrātus, visos gadījumos ar nelielu un reizēm zaudētāju apstrīdētu starpību.
ASV ir īpašas attiecības arApvienoto Karalisti, kā arī spēcīga saikne arAustrāliju,Jaunzēlandi,Japānu,Izraēlu unNATO dalībvalstīm. Notiek cieša sadarbība arī ar valstīm, kas atrodasAmerikas valstu organizācijā (AVO) ("Organization of American States", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgaisZiemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums ("North American Free Trade Agreement", NAFTA) arKanādu unMeksiku. 2005. gadā ASV ieguldīja $27 miljardusoficiālās attīstības atbalstam, kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uzvalsts bruto ienākuma daļu (GNI —gross national income), ASV ar tikai 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.[27]
PēcPSRS sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s.karsto punktu nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s.trešās pasaules valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs.
Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politiskoterorismu, kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram,2001. gada 11. septembra uzbrukums, kurā vaino teroristu organizācijuAl-Qaida.
Prezidentam piedervalsts bruņoto spēku virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arīaizsardzības ministru (secretary of defence) un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (Joint Chiefs of the Staff).ASV Aizsardzības departaments pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju,jūras kara floti, jūras kājniekus ungaisa karaspēkus. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments, bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments. 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,[28] kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (National Guard); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, tačukaraklausība, tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (Selective Service System). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji pārvietoti ar lielās gaisa spēku flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviemaviācijas bāzeskuģiem, Jūras flotes ekspedīcijas vienības ganAtlantijas, ganKlusā okeāna kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki 2005. gadā bija izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemotAntarktīdu.[29] ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju".[30]
Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā bija 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules militāro izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot parpirktspējas paritāti, tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.[31] Runājot parIKP, ASV militārie izdevumi 4,06% apmērā 2006. gadā ierindojās 27. vietā starp 172 valstīm.[32] IerosinātaisAizsardzības departamenta budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.[33] Ir aprēķināts, kaIrākas karš Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.[34] Uz 2009. gada 3. maiju, ASV bija zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.[35]
ASV ir jauktakapitālistiskā ekonomika, ko sekmē bagātīgidabas resursi, labi attīstītainfrastruktūra un augsts produktivitātes līmenis.[41] Saskaņā arStarptautiskā Valūtas fonda sniegto informāciju, ASViekšzemes kopprodukts (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta —pirktspējas paritātes līmenī.[5] Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekāEiropas Savienības kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.[42] ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.[5] Savienotās Valstis ir lielākais prečuimportētājs un trešais lielākaiseksportētājs pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri irKanāda,Ķīna,Meksika,Japāna unVācija.[43] Eksporta pamatpreces irelektroierīces, tai pat laikātransportlīdzekļi ir ASV galvenie importa produkti.[44] Globālās konkurētspējas pārskatā (Global Competitiveness Report) ASV atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.[45] Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra nokļuvasaimniecībaslejupslīdes fāzē,[46] kopā ar lielu daļu pārējās pasaules.
2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.[56] Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.[57]Veselības aprūpe unsociālā palīdzība ir vadošās nozares iedzīvotāju nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.[58] Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30%Rietumeiropā.[59]Pasaules Banka ierindo ASV pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.[60] Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundu skaits ir pieaudzis par 199 stundām gadā.[61] Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākosdarba ražīguma rādītājus pasaulē. Tomēr ASV vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā, kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošieNorvēģijā,Francijā,Beļģijā unLuksemburgā šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.[62] Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jebīpašuma nodokļa un uzņēmumuienākuma nodokļa likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.[63]
Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku
Saskaņā arASV Statistikas Biroja (United States Census Bureau) datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumiMērilendā veidoja $68 080 dolārus, betMisisipi štatā tie bija $36 338 dolāri.[40] Izmantojotpirktspējas paritātes valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidūnabadzības līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.[64][65] 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.[40] Tomēr ASVlabklājības līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni.[66][67] Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,[68] gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.[69] 2007. gadāUNICEF (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.[70]
Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.[71][72] Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,[73] lielākoties pateicoties tam, ka vairāk bija mājsaimniecību, kur pelnīja abi pieaugušie, kā arī dzimumu nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas pagarinātas, taču attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bijusi vērsta tikai uz pašu „augšgalu”.[66][71][74] Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā 1% visbagātāko cilvēku bija 21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,[75] kas ASV padarīja par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.[66][76] 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.[77] Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.[78] 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.[79]
Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759automašīnas, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiemEiropas Savienībā, kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.[80] Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.[81] Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55minūtes, nobraucot 47kilometrus.[82] ASV starppilsētu pasažierudzelzceļa sistēma ir relatīvi vāja.[83] Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mēroti ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadītisabiedriskajā transportā, salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.[84] Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.[85] Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielākolidostu pieder valstij. Piecas pasaulē lielākāsaviolīnijas pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "American Airlines".[86] No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas ASV, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošoAtlantas Starptautisko lidostu.[87]
ASV enerģijas tirgus apjoms ir 29 000teravatstundaselektroenerģijas gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnasunaftas patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, arVāciju, kur tas ir 4,2 tonnas, bet totiesKanādā šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% noakmeņoglēm un 22% nodabasgāzes. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja aratomenerģijas unatjaunojamās enerģijas resursu palīdzību.[88] Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.[89] Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunāmatomelektrostacijām.[90]
Tiek uzskatīts, ka ASViedzīvotāju kopskaits pēcASV Statistikas biroja datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,[91] ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegāloimigrantu.[92] Valsts ir trešā visapdzīvotākā pasaulē pēcĶīnas unIndijas. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,[57] salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.[93] Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemotAlbāniju unĪriju.[94] 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.[95]Meksika ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija unFilipīnas ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.[96] Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.[97]
ASV iedzīvotāju izcelsme ir ļoti dažāda — trīsdesmit vienā izcelsmes grupā ir vairāk nekā miljons biedru.[98] Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas no vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.[98]Afroamerikāņi ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.[98][99] Aziāti ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas irķīnieši unfilipīnieši.[98] 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).[99][100]
Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas biroju (Census Bureau); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.[101] Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.[99] Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši noLatīņamerikas.[102] Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājumam — dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).[97] Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; 2008. gadā tika prognozēts, ka šie cilvēki būs minoritāte tikai līdz 2024. gadam.[103]
Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētu teritorijās (saskaņā ar Statistikas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.[104] 2006. gadā 254 šādās pilsētās bija vairāk nekā 100 000 un deviņās pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus (Ņujorkā,Losandželosā,Čikāgā unHjūstonā).[105] ASV ir piecdesmitmetropoles jeb lielpilsētu teritorijas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1 miljonu.[106] No piecdesmit metropoļu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos.Atlantas,Dalasas,Hjūstonas,Fīniksas unKalifornijas metropoļu teritorijas visas ir augušas par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.[107]
ASV ir bijušas starp līderiem zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadāAleksandrs Greiems Bells saņēma pirmo ASV patentutelefonam.Tomasa Edisona laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs (fonogrāfs), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošāsgaismas spuldze un pirmākinokamera.Nikola Tesla bijamaiņstrāvas,ģeneratora unradio atklājējs. 20. gadsimta sākumāRansoma E. Oldsa (Ransom E. Olds) unHenrija Forda automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžaskonveijeri.Brāļi Raiti 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.[112]Nacisma uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitotAlbertu Einšteinu unEnriko Fermi imigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikāManhatanas projekta ietvaros tika izveidotikodolieroči, tādējādi piesakotAtomenerģijas laikmetu (Atomic Age). Lidojumikosmosā radīja straujuraķešbūves, materiālu zinātnes undatoru attīstību. ASV lielā mērā attīstījaARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" —Internetu. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti noprivātā sektora.[113] ASV ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.[114] Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,[115] un gandrīz pusei ASV mājsaimniecību jau 2006. gadā bija platjoslas pieeja Internetam.[116] Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.[117]
Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādasetniskās grupas, kurām ir atšķirīgastradīcijas un vērtības.[4][118] Savienotajās Valstīs galvenokārt nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemotindiāņus unhavajiešus. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.[119] Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar imigrantiem. ASV dominē galvenokārtRietumu kultūra, kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram,Afroamerikāņu kultūra.[4][120] Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti noĀzijas unLatīņamerikas.
Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kāātrās ēdināšanas produkti, piemēram,hotdogi,hamburgeri, atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņukinofilmas ir izplatītas visā pasaulē.[121]
Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arīamerikāņu futbolu,basketbolu unhokeju. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu.Nacionālā futbola līga (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvušibokss unzirgu skriešanās sacīkstes. Klasiskaisfutbols gan Amerikā nav augstā cieņā.
↑«1860 Census». U.S. Census Bureau. Skatīts:2007-06-10. Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.
↑De Rosa, Marshall L. (1997).The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War. Edison, NJ: Transaction, p. 266.ISBN 1-56000-349-9.
↑Foner, Eric, and John A. Garraty (1991).The Reader's Companion to American History. New York: Houghton Mifflin, p. 576.ISBN 0-395-51372-3.
↑McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005).U.S. History Super Review. Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418.ISBN 0-7386-0070-9.
↑Kennedy, Paul (1989).The Rise and Fall of the Great Powers. New York: Vintage, p. 358.ISBN 0670728197Nepareizs ISBN.
↑(angliski)«Weather and Climate» (PDF).Official website for Death Valley National Park. National Park Service U. S. Department of the Interior. January 2002. 1–2.lpp.Atsaucē izmantots novecojis parametrs|month=
↑Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002).An Introduction to the American Legal System. Florence, KY: Delmar, p. 6.ISBN 0-7668-2759-3.
↑Raskin, James B. (2003).Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People. London and New York: Routledge, pp. 36—38.ISBN 0-415-93439-7.
↑«Department of Defense».Budget of the United States Government, FY 2009. Office of Management and Budget. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2008-03-06. Skatīts:2008-03-02.
↑«Gross Domestic Product». Bureau of Economic Analysis. 2009-05-29. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2009-08-26. Skatīts:2009-06-03. Change is based onchained 2000 dollars. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.
123Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective."Social Science Quarterly 86, 955—983.
↑Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment"Social Forces 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies"American Sociological Review 68(1), 22—51.
↑Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007).Current Economic Issues. Boston: Economic Affairs Bureau.
↑«Daily Passenger Travel».2001 National Household Travel Survey. U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2007-09-29. Skatīts:2007-08-15.
↑Pucher, John, and Lewis Dijkstra.«Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe».Transportation Quarterly. Transportation Alternatives, February 2000. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2008-02-16. Skatīts:2007-08-15.Atsaucē izmantots novecojis parametrs|month=
↑Thompson, William, and Joseph Hickey (2005).Society in Focus. Boston: Pearson.ISBN 0-205-41365-X.
↑Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000).The New American Democracy. London: Longman, p. 97.ISBN 0-321-07058-5.
↑Holloway, Joseph E. (2005).Africanisms in American Culture, 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38.ISBN 0-253-34479-4. Johnson, Fern L. (1999).Speaking Culturally: Language Diversity in the United States. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116.ISBN 0-8039-5912-5.
12(latviski)«ASV». IEC. Skatīts: 2009. gada 28. maijā.
.svg)
%2c_by_John_Trumbull.jpg)
.svg)
.jpg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)