Altajieši
Aлтай-кижи
|
| Visi iedzīvotāji |
|---|
| 70,8 tūkstoši[1][2] |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem |
|---|
 Krievija 68 000+[3]
 Kazahstāna 500[4] |
| Valodas |
|---|
| altajiešu valoda |
| Reliģijas |
|---|
| šamanisms,burhanisms unpareizticība |
| Radnieciskas etniskas grupas |
|---|
| pārējāstjurku tautas:turki,turkmēņi,azerbaidžāņi,uzbeki,kazahi,kirgīzi,tatāri,jakuti,čuvaši,baškīri,karakalpaki,tuvieši,hakasi,karačajieši,nogajieši,kumiki,gagauzi unuiguri. |
|
Altajieši (altajiešu:алтай-кижи), līdz 1948. gadam oficiāli saukti paroirotiem, ir viena notjurku tautām unAltaja Republikas pamatiedzīvotāji. Ievērojamas altajiešu minoritātes dzīvoAltaja novadā, kā arīKemerovas unNovosibirskas apgabalosKrievijas Federācijā.
Kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 75-80 tūkstoši. Viņi runādienvidaltajiešu (literārā un oficiālā) unziemeļaltaiešu valodās. Literārā valoda izveidojās uz dienvidaltajiešu valodas bāzes.
Pastāv divas etnogrāfiski atšķirīgas altajiešu etniskās grupas (dienvidaltajieši iedzīvotāji un ziemeļaltajieši), starp kurām vēsturiski bija krasas atšķirības valodā, kultūrā un sadzīvē, kā arīantropoloģijā. Šīs atšķirības pakāpeniski izlīdzinājās tikai 20. gadsimta vidū.
Līdz 70 % altajiešu joprojām piekopj "Altaja ticību" (алтай јаҥ) —burhanismu un citas tautas garīgās tradīcijas.
