| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Alfons Vilhelms Roberts Rebane (igauņu:Alfons Vilhelm Robert Rebane; 1908—1976) bijaigauņu virsnieks, pulkvedis. Visvairāk apbalvotais igauņu virsnieksOtrā pasaules kara laikā. Apbalvots arDzelzs krusta Bruņinieku krustu (ar ozollapām). 20. gadsimta 50. gados darbojies arī britu izlūkdienestā (MI6) un pārraudzījis operācijas "Džungļi" norisiokupētajā Igaunijā.
Alfons Rebane dzimis 1908. gada 24. jūnijāValgā dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Valgā arī guvis pirmo izglītību. PēcPirmā pasaules kara ģimene pārcēlās uzNarvu, kur 1920. gadā Alfons sāka apmeklēt krievu vidusskolu.[1] No 1926. līdz 1929. gadam studējisTērbatas Universitātē. Kļuvis par igauņustudentu korporācijasFraternitas Estica biedru.[2] Absolvējis arī Igaunijas aizsardzības akadēmiju ar izcilību un 1929. gadā uzsācis militāro dienestu kāleitnants uz bruņuvilciena.
1933. gadā paaugstināts parvirsleitnantu. No 1935. līdz 1939. gadam dienējis kā jaunākais instruktorsIgaunijas Aizsardzības līgasVīlandes apriņķa pulkā. 1939.—1940. gadā pildījis tos pašus pienākumusLēnes apriņka pulkā. 1940. gada pirmajā pusē bijisLihulas pilsētas komandants. PēcIgaunijas okupācijas atvaļināts no armijas un kādu laiku strādājis celtniecībā. 1941. gada pavasarī, draudot represijām, sācis slēpties mežos. Maijā izveidojis Nacionālo partizānu vienību un uzsācis cīņas ar padomju okupantiem Ziemeļigaunijā.
Jau neilgi pēcnacistiskās Vācijas iebrukuma uzsācis dienestu tās militārajos formējumos. Sākumā dienējis 184. Drošības bataljonā kapteiņa dienesta pakāpē. Vēlāk pārcelts uz no igauņu brīvprātīgajiem saformētajā 658. Austrumu bataljonā un paaugstinātsmajora pakāpē. Piedalījies kaujās austrumu frontē,Ļeņingradas apkārtnē. 1944. gada februārī viņa vienība pārcelta uz Narvas fronti. Aprīlī bataljons tika pārcelts noVērmahta pakļautības uzIeroču SS. Neskatoties uz Alfona Rebanes pretestību, bataljons tika iekļauts20. Ieroču SS grenadieru divīzijā un Rebane kļuva par 47. Ieroču grenadieru pulka komandieripulkveža pakāpē. Pulks visu vasaru bija iesaistīts smagās aizstāvēšanās kaujās Narvas apkārtnē, aizkavējotSarkanās armijas ienākšanu Igaunijas teritorijā līdz pat septembrim. 1944. gada februārī apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieku krustu.[3]
Pēc smagajiem zaudējumiem 1944. gada septembrī visa divīzija tika pārcelta uz Vāciju pārformēšanai. Šeit 1945. gada pavasarī atsevišķas vienības atkal tika iesaistītas kaujās ar Sarkano armiju. Lielākā daļa igauņu vienību krita padomju gūstāČehoslovākijas teritorijā, bet Alfonam Rebanem ar nelielu daļu sava pulka izdevās izlauzties no Sarkanās armijas aplenkuma un sasniegtbritu okupācijas zonu. 1945. gada aprīļa beigās apbalvots ar ozollapām pie bruņinieka krusta, bet par šo faktu uzzinājis tikai daudzus gadus pēc kara beigām.[4]
1947. gadā pārcelies uz dzīviLielbritānijā. Tur pievienojies britu izlūkdienestam (MI6). Darbojies kā instruktors un Igaunijas eksperts izlūku skolāLondonā. Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu igauņu Nacionālo partizānu darbības atbalstam. 1950. gados pārraudzījis operācijas "Džungļi" norisi okupētajā Igaunijā, kas paredzēja rietumvalstīs sagatavotu aģentu infiltrāciju padomju okupētajās Austrumeiropas teritorijās.1961. gadā atvaļinājies no britu izlūkdienesta un pārcelies uz dzīviVācijā. Miris 1976. gada 8. martāAugsburgā no plaušu vēža.[5]
1999. gadā urna ar viņa pelniem pārapbedīta Igaunijā ar militāru godu. Tas izsauca pretrunīgu reakciju un savu nosodījumu tam pauda ganKrievija, gan vairākasebreju organizācijas.[6]
.svg)
