Aleksandrs Radiščevs (krievu:Александр Николаевич Радищев, dzimis1749. gada20. oktobrī, miris1802. gada12. septembrī) bija krievu ierēdnis un publicists, darba "Ceļojums no Sanktpēterburgas uz Maskavu" autors.
Dzimis muižnieka ģimenē. Bērnību pavadījaKalugas guberņas Ņemcovā (mūsdienās Radiščeva,Kalugas apgabalā), vēlāk dzīvoja Maskavā. 1762. gadā sāka mācībasPāžu korpusāSanktpēterburgā. Pēc četriem gadiem Radiščevs bija 12 cilvēku vidū, kuri tika nosūtīti papildināt izglītību uzLeipcigas Universitāti, kur iepazinās ar tā laika aktuālajām idejām. Atgrizies Krievijā, strādāja valsts pārvaldē, 1790. gadā kļuva par Sanktpēterburgas muitas vadītāju.
1790. gadā viņš anonīmi publicēja darbu "Ceļojums no Sanktpēterburgas uz Maskavu". Latviešu tulkojums iznāca 1950. gadā (atkārtoti 1978. gadā, tulkojis Oto Brikšķis). Darbā tika pausta Krievijas sabiedriskās iekārtas kritika, carieneKatrīna Lielā Radiščevu nosauca par "dumpinieku, sliktāku parPugačovu". Radiščevs tika notiesāts uz nāvi, kuru nomainīja pret izsūtījumu uz Iļimsku (mūsdienāsIrkutskas apgabalā). Kad 1796. gadā par caru kļuvaPāvils I, Radičevam tika ļauts atgriezties no izsūtījuma.Aleksandra I laikā tika iekļauts likumu izstrādāšanas komisijā. Izdarījis pašnāvību, iedzerot indi.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Aleksandrs Radiščevs.
