| Aknīste | ||
|---|---|---|
| Novada pilsēta | ||
 | ||
| ||
  Aknīste | ||
| Koordinātas:56°9′44″N25°44′28″E / 56.16222°N 25.74111°E /56.16222; 25.74111Koordinātas:56°9′44″N25°44′28″E / 56.16222°N 25.74111°E /56.16222; 25.74111 | ||
| Valsts |  Latvija | |
| Novads | Jēkabpils novads | |
| Pirmoreiz minēta | 1298. gadā | |
| Ciems | kopš 1925. gada | |
| Pilsētciemats | kopš 1950. gada | |
| Pilsēta | kopš 1991. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu:Oknist lietuviešu:Aknysta poļu:Oknista | |
| Administrācija | ||
| • Aknīstes pilsētas pārvaldes vadītājs | Jānis Striks | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 3,4 km2 | |
| • sauszeme | 3,4 km2 | |
| • ūdens | 0,0 km2 | |
| Iedzīvotāji(2024)[2] | ||
| • kopā | 917 | |
| • blīvums | 270,5 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta nodaļa | LV-5208 Aknīste | |
| Mājaslapa | www.akniste.lv | |
 Aknīste Vikikrātuvē | ||
Aknīste (vietējā izloksnē —Aknīša)[4] ir pilsētaLatvijā,Jēkabpils novadā. AtrodasDienvidsusējas krastos, 135 km noRīgas, 69 km noDaugavpils, 53 km no Jēkabpils.
Domājams, ka mūsdienu Aknīstes apkārtne atradusiessēļuKalves novadā. Ciema teritorijā atrodasAknīstes (Susējas) pilskalns, nedaudz uz ziemeļiem — Radžupes pilskalns. Pilnvērtīgi izrakumi tajos nav veikti.[4]
Vēstures avotos pirmoreiz minēta1298. gadā.Lietuvas krusta karu laikā.[5] 1255. gadāMindaugs, bet 1388. gadāLietuvas dižkungs Vītauts Sēlijas dienvidu daļas zemes atdevaLivonijas ordenim, to pārvaldījaDaugavpils komturi.Livonijas—Lietuvas robeža nostabilizējās tikai 15. gadsimtā.
Vēl pirmsViļņas ūnijas noslēgšanas 1560. gadā Polijas-Lietuvas valdnieksSigismunds II Augusts Aknīstes apkārtni uzdāvāja Lietuvas kņazamJānim Krošinskim (lietuviešu:Krošinskis,poļu:Kroszinski).[6]KadOtrā Ziemeļu kara laikāKrievijas caristes karaspēka uzbrukuma dēļ zviedri 1656. gadā uz ilgāku laiku nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, krasi pieauga kravu apgrozījums caur hercogistes teritoriju noJēkabpils līdzJaunjelgavai.Pēc kara beigām un Daugavas tirdzniecības atjaunošanās 1667. — 1668. gadāhercogs Jēkabs netālu no Aknīstes lika noVilkupes raktEglonas-Susējas kanālu, lai savienotuDienvidsusēju ar Daugavas pietekuEglonu.
Nav precīzi zināms, kad Aknīste pārgājusiViļņas vaivadijas pakļautībā, bet zināms, ka 1715. gadā to savā īpašumā ieguvaRokišķu grāfuTīzenhauzenu dzimta (poļu:Tyzenhauz). Dažādi autori par pārejas laiku nosauc 18. gadsimtu un saista to ar grāfa Tīzenhauzena ķildu ar Kurzemes un Zemgales hercogu, citi 1783. gada konvenciju starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju parSlokas apgabala atdošanu. Zināms tikai, ka ap 1768. gadu sastādītā Saukas mežziņa Elkšņu muižas robežu aprakstā Aknīste minēta kā Lietuvas pusē esoša.[4]
1795. gadā pēcTrešās Polijas dalīšanas Aknīsti iekļāvaKrievijas impērijasKauņas guberņas sastāvā. Tā rezultātā dzimtbūšanu pagastā, atšķirībā no pārējās Sēlijas, atcēla tikai 1861. gadā. Tas radīja ekonomisku un izglītības atpalicību, kuru nācās ilgi pārvarēt.[4] Latvija Aknīsti noLietuvas atguva 1921. gadā pēcLatvijas-Lietuvas robežkomisijas lēmuma, kas atzina teritorijas piederību Latvijai, jo lielākā daļa tās iedzīvotāju bija latvieši. 1925. gadā tai piešķīrabiezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1929. gadu beigās ciemā bija 56 mājas.
No 1950. gadapilsētciemats un līdz 1956. gadamAknīstes rajona centrs, 1991. gadā Aknīste ieguva pilsētas tiesības.[5] 2009.-2021. gadā bijaAknīstes novada centrs.
Aknīste piedzīvojusi vairākus iebraucēju viļņus: 19. gadsimta sākumā brīvlaistie latvieši no Kurzemes, gadsimta vidūebreji, bet ap 1860. vēl viens latviešu vilnis no netāloBiržu apkaimes. 20. gadsimta 20. gados jaunu migrācijas pieplūdumu izsaucazemes reforma, bet padomju varas gados ieceļoja slāvu tautas.
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aknīstē no19. gadsimta vidus dzīvoja lielaebreju kopiena — 1920. gadā tie bija 194 cilvēki jeb 75% iedzīvotāju, bet 1935. gadā — 199 jeb 42%. Viņu rokās bija gandrīz visa miesta tirdzniecība, daudzi bija amatnieki.[4]Nacistiskās Vācijas okupācijas sākumposmā, sākotiesholokaustam,1941. gada18. jūlijā lielāko daļu pilsētas ebreju nošāvaIlūkstes un kaimiņu pagastu pašaizsardzības vienības dalībnieki, neraugoties uz vācu ieceltā miesta komandanta Jāņa Valdmaņa protestiem.[4]Padomju okupācijas laikā1950. gados upurus pārapbedīja pie Aknīstes kapsētas.2020. gada oktobrī nošaušanas vietā atklāts piemiņas akmens.[8][9]
Aknīstes un tās apkārtnes sīkpauguraino reljefu veidoAknīstes pacēlums, pa kuru šeit tekDienvidsusēja un tās pietekasRadžupe unElsīte. Dienvidsusējas senlejas krastu augstums sasniedz 25 m virs upes līmeņa, pašas upes platums ap 10 m, dziļums ap 1 m.[5] Augšpus pilsētas arī Radžupei ir kanjonveida ieleja.
No Aknīstes ved autoceļiP74 (Aknīste-Siliņi, faktiskiJēkabpils-Aknīste-Lietuva),P73 (Vecumnieki-Nereta-Subate), vietējie ceļi V771 uz Mežalaukiem un V709 uzGārseni-Ausmām.
Aknīstes pilsētas ielu kopējais garums 2014. gadā bija 18,703 km.[10]
1916. gadā vācu karaspēks uzbūvējašaursliežu dzelzceļa līniju noRokišķiem līdz Jēkabpils pievārtei caur Aknīsti. Līdz 1960. gadu sākumam pa to kursēja pasažieru vilcieni (Aknīste-Siliņi, ar tālāku pārsēšanos), 1964. gadā līniju oficiāli slēdza.
Aknīstes novadā 2009. gadā darbojās četras izglītības iestādes — Aknīstes vidusskola, Gārsenes pamatskola, Asares pamatskola un Pirmsskolas izglītības iestāde bērnudārzs "Bitīte". Aknīstes vidusskolā 2009./2010. mācību gadā mācījās 237 skolēni. Aknīstes pagasta skola dibināta 1869. gadā. Bez bībeles pamatiem un garīgām dziesmām mācīja rakstīšanu un aritmētiku.
1877./78. m.g. skolā mācījās 28 skolēni, 1885./86. m.g. skolā mācījās 60 zēnu un 2 meitenes
Pēc 1. pasaules kara 1919. gadā skolu atjaunoja ar 3 klasēm. Visus priekšmetus mācīja latviešu valodā viens skolotājs — Jānis Valdmanis. Pēc1934. gada apvērsuma Valdmanis kā pārlieku kreiss tika atlaists. No 1938./39. m.g. mācības notika jaunajā skolā — tagadējās skolas telpās.2. pasaules kara laikā skolas telpas tika izmantotas par kara hospitāli.1944. g. 1. septembrī mācības skolā atsākās.
Pirmā avīze Aknīstē sāka iznākt 1950. gadā līdz ar Aknīstes rajona izveidi un beidza iznākt 1956. gadā līdz ar tā likvidāciju. Tikai 1995. gadā pilsētai atkal parādījās sava periodika — ikmēneša izdevums "Mana Aknīste".
No 1963. — 1970. gadam par skolas direktoru strādāja Roberts Aišpurs. Šajā laikā tika sākta arī jaunās skolas piebūve. Ekspluatācijā nodota 1968. gadā.1971. gada janvārī tika atklāta tagadējā sporta zāle.No 1970. — 1995.g. par Aknīstes vidusskolas direktoru strādāja Oļģerts Žindigs. 1987. gadā skolā atklāja novadpētniecības muzeju, kurš 1998. gadā kluva par Aknīstes novadpētniecības muzeju atsevišķā ēkā.[4]
.jpg)
 | Šis arLatvijas ģeogrāfiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
