Akcīze (franču:accise, nolatīņu:accido — 'apgriežu') ir netiešs vai tiešsnodoklis, kovalsts mūsdienās uzliek atsevišķām plaša patēriņa precēm, kas nav pirmās nepieciešamības preces . Vēsturiski akcīzes nodokli dēveja par bagato nodokli, ar ko aplika ekskluzīvas, ne pirmās nepieciešamības preces, kuras iegādājās bagātie pilsoņi. Sākotnēji ar akcīzes nodokli tika apliktidārgmetāli,dārgakmeņi, dārglietas, viduslaikos Eiropā šai kategorijai pievienojās Indijasgaršvielas, 20. gadsimtā — automašīnas. Mūsdienās akcīzi mēdz uzlikttabakas izstrādājumiem,alkoholiskiem dzērieniem,dārgmetāliem un tamlīdzīgām preču grupām.[1] Akcīze paredzēta svarīgu papildienākumu gūšanai valstsbudžetā. Akcīzi iekļaujprečucenā vaipakalpojumu tarifos, tādējādi to faktiski maksā patērētājs. Akcīze var sastādīt lielu daļu (līdz pat 2/3) no preces cenas.
Rīgā akcīze pirmo reizi tika ievākta 1353. gadā par dzērieniem (latīņu:pecunia vini — 'vīna nauda'), bet no16. gadsimta vidus — par visām precēm, kas tikamuitotas. Likmes bija nemainīgas atkarībā no preces veida. 16. gadsimta beigās Rīgas ienākumi no akcīzes bija 30 tūkstošiAlberta dālderu, bet 18. gadsimta vidū — 50 tūkstoši Alberta dālderu.[2]
