Ahimsa sludinātāja, džainistaMahavira zelta statuja
Ahimsa (sanskritā:अहिम्स) ir būtisks jēdziensIndijā radušajāsreliģiskifilosofiskajās mācībās, piemēram,budismā,hinduismā un īpašidžainismā, ar ko apzīmē nevardarbīgu izturēšanos pret dzīvajām būtnēm. Tas ir cieši saistīts ar uzskatu, ka jebkāda vardarbība izraisa negatīvaskarmiskas sekas. Cilvēki, kas pieņem šo principu, parasti izvēlasveģetāru ēdienu, jo tā pagatavošanā nav nodarīts pāridzīvniekiem, tie arī nepiedalās dzīvniekuupurēšanas rituālos. Tomēr jautājums par to, uz kādām būtnēm un, cik lielā mērā attiecināt ahimsas principu, ir diskutabls jau tūkstošiem gadu, jo dažādās minēto mācību kustībās un strāvojumos valda atšķirīgi uzskati.
Hinduisma mācībā ahimsas princips ir cieši saistīts ar uzskatu pardvēseļu pārceļošanu - dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem ir dvēseles, kas attīstās, pārceļojot no viena ķermeņa citā. "Ja dzīvnieku nogalina, tad viņa attīstība tiek apturēta. Ja dzīvnieks noteiktajā ķermenī ir nodzīvojis tik un tik gadu un tik un tik dienu, un tiek nogalināts nelaikā, tad viņam šajā dzīvības veidā jāatgriežas vēlreiz, lai pabeigtu dzīvot savas dienas un varētu pacelties uz citu dzīvo būtņu veidu."[1]
Arī džainisma mācībā ahimsas princips saistīts ar atbrīvošanos no atkārtotas pārdzimšanas jebsamsāras rituma. Uz šādu atbrīvošanos ved "grūts ētiskās pilnveidošanās ceļš, kuru veido piecas pakāpes. Pirmā no tām iezīmē vienu no džainisma filosofijas svarīgākajiem principiem - prasību nedarīt pāri nevienai dzīvai radībai."[2]
